Pie institucionālās aprūpes režīma viņi esot tik ļoti pieraduši, ka no pusdienlaika snaudas atmostas vienlaikus - gluži kā pēc komandas. Ir skolas diena, un bez jaunākās grupas audzēkņiem un kāda uzvedības problēmu mākta pusaudža, kurš atsakās iet uz skolu, skatās ļoti skaļi uzgrieztu televizoru un reiz esot izsmēķējis audzinātājas zaļās tējas lapas, citu bērnu Līkumos nav. Uz savu māju iestādi viņi neatbrauks arī vakarā, daudzi - pat ne nedēļas nogalē, jo dzīvo internātskolās dažādās Latvijas vietās, pat pārsimt kilometru attālumā.
Šāda prakse bez plašas ievērības un sašutuma pastāvējusi ilgus gadus, līdz pirms pāris nedēļām par to ziņoja Tiesībsarga biroja (TB) darbinieki, iepazīstinot ar gadu ilgas bērnunamu izpētes rezultātiem. Līkumi negatīvi izceļas citu iestāžu vidū - no 54 skolas vecuma bērniem 44 mācās un nakšņo internātskolās, kurās viņi tiek uzturēti par valsts naudu. Tikmēr bērnunams tik un tā saņem maksu par aprūpes pakalpojumiem - 398 eiro mēnesī par katru bērnu no viņa vecāku deklarētās pašvaldības. Tas nozīmē, ka ik mēnesi iestādes kontos par bērniem, kuri tur faktiski nedzīvo, ieplūst 17,5 tūkstoši eiro. Taču par stundas tarifa likmi algotie audzinātāji nodarbināti netiek, nenākas vārīt pilnus zupas katlus un uzkopt tukšās telpas. Kur paliek šī nauda, un kāpēc bērni tiek sūtīti "divkāršā trimdā" - vispirms tālu prom no dzimtās vietas uz bērnunamu, pēc tam vēl tālāk uz internātskolu?
Šie jautājumi uzdodami 22 bērnunamiem; tiesībsarga Jura Jansona asākā kritika tikusi viņa vārda brālim Jurim Boķim - Līkumu direktoram un līdz ar to arī visu 60 tur dzīvojošo bērnu aizbildnim. Sekoja atbilde - tiesībsargs neesot iedziļinājies bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes sistēmā un bārstās ar populistiskiem paziņojumiem, jo tuvojas viņa pilnvaru beigu termiņš. Situācija tēlaini salīdzināma ar skatu, kas paveras no Līkumiem, - Daugavas pretējā krastā kā civilizācijas mirāža rindojas Pļaviņu māju jumti un krāsainās fasādes. Šķiet, tiesībsargs un bērnunama direktors sakliedzas no dažādiem krastiem, un viens otru nesadzird. Turklāt viss pagaidām liecina, ka likteņa pievilto bērnu situācija neuzlabojas tieši amatpersonu destruktīvās darbības dēļ.
Tiesībsargs izceļoties ar kategorisku un augstprātīgu izturēšanos, tādēļ viņa vadītā biroja pētījuma prezentēšana rezultējusies personāliju konfliktā. Tieši tajā piektdienā, kad Boķis kopā ar savu darba devēju - Salas novada pašvaldības vadītāju Irēnu Sproģi (Vienoti mūsu novadam) - devās uz Rīgu piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētā pasākumā, kurā tikās bāriņtiesu, sociālo dienestu un citu bērnunamu vadītāji, kā arī pats Jansons, Līkumos bez iepriekšēja saskaņojuma ieradušās TB darbinieces, lai intervētu bērnus.
Kāpēc aizbilstamie tiek sūtīti uz internātskolām? Daudziem esot attīstības traucējumi, kuru dēļ pašvaldības pedagoģiski medicīniskā komisija šos bērnus apzīmogojusi ar speciālās izglītības kodiem. Taču vietējās skolās viņiem piemērotas programmas nav ieviestas, tāpēc "man viņš jāved uz to skolu, kas viņam ir piemērota, lai kur tā atrastos," skaidro Boķis un piemetina, ka tiesībsargs spriež no pozīcijas, kurā nav saskāries ar problēmu māktiem bērniem.
Līkumi ir Salas novada pašvaldības aģentūra, un situācija bāreņu namā krasi mainījās pēc novadu reformas. Pirmais Sproģes darbs bija vietējās Sēlpils skolas likvidācija, tajā mācījās lielākā daļa Līkumu audzēkņu. Tika nomainīta arī bāreņu nama vadība - direktora krēsls konkursa kārtībā ticis Sproģes partijas biedram Boķim, ar kuru viņa pazīstama jau daudzus gadus, jo iepriekš abi darbojušies nu jau likvidētajā Tautas partijā.
Bērns būtu varējis mācīties parastā skolā, taču speciālās izglītības programmas nepieciešamība noder par attaisnojumu viņa aizsūtīšanai uz tālu internātu. Aizdomas, ka pēc līdzīgas shēmas darbojas arī Līkumi, pastiprina fakts, ka pašvaldības noteiktā bērnu aprūpes pakalpojuma maksa šeit ir viena no zemākajām valstī. Tas ļauj iegūt pēc iespējas vairāk bērnu aprūpes tiesības un saņemt naudu, ikdienas aprūpi vairumā mēnešu neīstenojot. Sproģe gan shēmas esamību noliedz un saka, ka dome spiesta Līkumus papildus dotēt - gadā iztrūkstošā summa esot vidēji 20 tūkstošu eiro.
Visu žurnālistes Kristīnas Putincevas rakstu Pamesto bērnu vasarnīca lasiet ceturtdienas, 9.aprīļa, laikrakstā Diena!