Lai gan kompromisi tiek meklēti, kopumā šajā jomā pārspīlējumi nav mazinājušies, par tiem sūdzējušās daudzas NVO un Latvijas Pilsoniskā alianse, savukārt publisku cīņu par nesamērīgu attieksmi uzsācis labdarības fonds Novum Riga Charitable Foundation (NRCF). Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šī gada maijā izteica aizdomas par fonda darbību un iesaldēja pilnīgi visus fonda līdzekļus, kas glabājās divās Latvijas kredītiestādēs un likvidējamā bankā. Kā ierasts, lēmumu par naudas iesaldēšanu tika nosūtīts uz policiju, kur tie faktiski automātiski vienmēr tiek arestēti un tad sākas riņķa dancis par to, kas tad īsti ir jāpierāda, balstoties uz FID aizdomām.
Kā publiskajā komunikācija norāda NRCF, uzreiz pēc FID sākotnējā lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu fonda vadība uzsāka aktīvu cīņu par naudas atbrīvošanu. Policijai un prokuratūrai tikuši iesniegti fonda darbību un finanšu plūsmu saistīti dokumenti, cita pieprasītā informācija, taču piecu mēnešu laikā faktiski nekas no vietas izkustējies nav - gandrīz visi fonda rīcībā esošie ziedojumos saņemtie finanšu līdzekļi (gan nauda, gan vērtspapīri) aizvien ir arestēti. Kā norāda fonds, aizdomas izteiktas par salīdzinoši nelielu daļu ziedojumu, taču tiesībsargājošās institūcijas šo faktu cenšas ignorēt un arestus pārējā daļā neatceļ. Tieši šī iemesla dēļ patlaban NRCF vadība gatavojas par Latvijas tiesībsargu rīcību sniegt prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo uzskata, ka uzliktie ierobežojumi ir nesamērīgi, netaisnīgi. Vienā no fonda Facebook lapā ievietotajiem ierakstiem fonds norāda:
"Pirmkārt, tikai tāds kriminālprocess, kura gaitā tiek līdzsvarota gan nepieciešamība iegūt izmeklēšanai nepieciešamo informāciju, gan iesaistīto personu cilvēktiesību ievērošana, ir atbilstošs demokrātiskas sabiedrības vajadzībām. Otrkārt, valsts atbildība izriet no naudas līdzekļu nepamatota aresta, un to ir atzinusi Augstākā tiesa. Treškārt, patiesības noskaidrošana kriminālprocesā nevar būt pašmērķis tādā ziņā, ka tā pieļauj jebkādu līdzekļu izmantošanu."
Kā sokas citiem Latvijas lielākajiem labdarības fondiem?
Vītolu fonda (VF) valdes priekšsēdētāja Vita Diķe Dienai pastāstīja, ka fonda mērķis ir stipendiju veidā palīdzēt spējīgiem, centīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās. To atbalsta ziedotāji Latvijā un visā pasaulē, kuru vidū ir privātpersonas, uzņēmumi, organizācijas, studentu korporācijas, kā arī testamentārie ziedotāji.
Diķe pauž, ka VF ziedotāji ir ar labu un uzticamu reputāciju, kuri tic fonda mērķim un sadarbojas ar fondu ilgtermiņā. Starp tiem ir atrodami Triju zvaigžņu ordeņa kavalieri, Daugavas vanagu organizāciju Austrālijā, Amerikas Savienotajās valstīs, Kanādā, Lielbritānijā pārstāvji un vadītāji, studentu korporāciju biedri, Latvijas uzņēmumi. Uzsākot sadarbību ar VF, ziedotāji iepazīstas ar fonda darbu, tā mērķiem un procesu, kādā stipendiju atbalsts tiek piešķirts un administrēts. Savukārt, fonds izvērtē ziedotāja sniegto informāciju un atbilstību fonda mērķiem, vērtībām un ziedošanas pamatprincipiem un ētikai, skaidro Diķe, piebilstot, ka par ienākošajiem ziedojumiem, fonds noskaidro precīzu informāciju, kas ziedojumu ir veicis, ar kādu mērķi tas ir veikts un nepieciešamības gadījumā veic padziļinātu izpēti.
Savukārt labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta norāda, ka Ziedot.lv portālā ziedojumus saņem ar bezskaidras naudas norēķiniem tiešsaistē un visus ziedotājus (fiziskas un juridiskas personas) un to ziedotās summas deklarē Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
"Lielā mērā paļaujamies, ka VID saņems no mums pilnu informāciju par ziedotājiem, kā arī, ka bankas savas politikas ietvaros jau kontrolē aizdomīgus gadījumus un tie līdz Ziedot.lv kontam nemaz nenonāk. Ziedot.lv nav tiešas iespējas pārbaudīt naudas likumīgi izcelsmi, jo tam nav ne pilnvaru, ne instrumentu," akcentē Dimanta.
Ziedot.lv portālā iespējams veikt tikai mērķziedojumus, piemēram, medikamentu iegādei onkoloģijas pacientam. "Līdz ar to par mūsu darbību nevar runāt riska subjektu kontekstā, ka Ziedot.lv varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai tajā izpratnē, ka varētu notikt naudas atgriešana īpašniekam, t.i, legalizēšana, kā arī netiek finansēti noziedzīgi darījumi. Par ziedojumiem Ziedot.lv apmaksā medikamentus un pacients tos aptiekā izņem. Visi darījumi ar ziedojumiem ir izsekojami. Ziedot.lv darbību katru gadu auditē un tiek sniegts zvērināta revidenta atzinums. Ja ziedojums ir virs 1000 eiro, Ziedot.lv slēdz līgumu ar ziedotāju, stingri atrunājot, kam ziedojumi tiks izlietoti, kā arī ziedotājs apliecina, ka ievēro tiesību normās noteikto, tajā skaitā par naudas likumīgo izcelsmi," skaidro Dimanta.
Diķe sacīja, ka VF ir saņēmis precizējošus jautājumus no bankas pārstāvjiem par ziedojuma naudas līdzekļu izcelsmi, uz kuriem fonds savu iespēju un resursu robežās ir sniedzis atbildes, un līdz šim fonda kontā nav ienācis neviens nenoskaidrots maksājums vai tā ieskaitīšana būtu apturēta. "Līdzekļu atgriešana atbalstītājam nav notikusi, ko veiktu dēļ aizdomām par ziedoto līdzekļu legālu izcelsim vai reputāciju. 19 gadu darbības laikā ir bijuši vien daži gadījumi, kad sadarbība ar potenciālo ziedotāju nav tikusi uzsākta dēļ tā, ka viņa motivācija ziedot nav saskanējusi ar fonda pamatvērtībām un mērķiem, viņa piebilda.
VF par katru ziedojumu sagatavo precīzu atskaiti, kurā tiek norādīts precīzs ziedojuma izlietojums – ienākošās un izejošās naudas summas. Ik gadu fondā tiek veikts audits, kuru veic neatkarīga finanšu revīzijas iestāde. Fonda gada pārskatu ik gadu pārbauda sabiedriskā labuma komisija un uzrauga VID, norādīja Diķe.
Arī Dimanta akcentē, ka Ziedot.lv izejošos maksājumus bankas pārbauda un neskaidrību gadījumos tiek prasīta papildu informācija, piemēram, līgums par palīdzības sniegšanu vai pakalpojumu apmaksu. Sākotnēji tas radījis neizpratni, un organizācijas pārstāvji pat sazinājušies ar FID, lai saprastu iemeslus, taču nu jau fonds ir saradis ar pārbaudēm un izstrādājis rīcības algoritmus darījumu likumības pierādīšanai.
Fondi uzkrāj līdzekļus gan naudā, gan vērtspapīros
Pēc Diķes stāstītā, VF līdzekļi dalās divās lielās grupas. Pirmajā ir līdzekļi, kurus fonds saskaņā ar statūtiem un ziedotāja vēlēto var izmaksāt ikgadējās stipendijās. Tie ir līdzekļi, kuri tiek izmaksāti viena vai vairāku gadu laikā līdz ziedojums ir pilnībā izmaksāts.
Otra lielā līdzekļu grupa ir fonda neaizskaramais kapitāls, kura lietošana ir aprobežota tikai ar procentu ienākumu gūšanu. Gūti procentu ienākumi tiek izmaksāti stipendijās, nesamazinot ziedojuma pamatsummu. "Neaizskaramais kapitāls ir izvietots konservatīvos un drošos ieguldījumos, tas ir banku depozītos un Latvijas Republikas garantētajās obligācijās, tādējādi sniedzot atbalstu arī Latvijas valstij. Diemžēl procentu likmes pēdējos gados ievērojami ir sarukušas, tāpēc pieaug ikgadējām stipendijām ziedoto līdzekļu nozīme fonda mērķu īstenošanā. Savukārt, ieguldījumu fondu (vērtspapīru) īpatsvars veido 2% no fonda kopējiem aktīviem. Tie ir divi VF ziedotāji, kuri ir ziedojuši līdzekļus ar norādi, ka tie ir izvietojami ieguldījumu fondos (vērtspapīros), kā arī definējuši stipendiju skaitu, kuras no šiem līdzekļiem ir izmaksājamas ikgadējās stipendijās," pauž Diķe.
Svarīgi pieminēt, ka šie līdzekļi ir ieguldīti pasaules līmeņa ieguldījumu fondos, kā Standard & Poor’s 500 indeksu fonds, kurā riski ir diversificēti starp 500 lielu uzņēmumu akcijām un to ienesīgums ir piesaistīts kopējās ekonomikas attīstības tendencēm. Šie ir ziedotāji, kuri ir ņēmuši vērā Amerikas lielo stipendiju fondu pieredzi un saprot arī tirgus vērtības izmaiņu risku, respektīvi recesijas apstākļos ieguldījumu fonda vērtība var arī sarukt. Līdzīgā veidā darbojas arī Latvijas valsts pensiju sistēmas 2. un 3. pensiju plānu noguldījumi.
Jābūt samērīgumam
Jautāta, vai ir bijuši gadījumi, kad ziedojumu tiek nolemts atgriezt atpakaļ ziedotājam, jo ir radušās aizdomas par ziedoto līdzekļu legālu izcelsmi vai ziedotāja neatbilstošu reputāciju, Dimanta norāda:
"Ziedot.lv, atbilstoši iekšējām procedūrām, izvērtē juridiskos ziedotājus un nepieņem ziedojumus no alkohola, tabakas un azartspēļu biznesa. Ir bijuši gadījumi, kad esam pārtraukuši sadarbību ar uzņēmumiem, konsultējoties ar tiesībsargājošām iestādēm."
Viņa sacīja, ka pēc naudas atmazgāšanas novēršanas jomu regulējošo normatīvu un citu prasību pastiprināšanas ziedoto līdzekļu apjoms šī iemesla dēļ nav samazinājies, jo ziedotāji galvenokārt ir privātpersonas un vidējais ziedojuma apjoms ir 10 – 20 eiro. "Ir bijuši gadījumi, kad ziedotāji zvanījuši uz Ziedot.lv un ziņojuši, ka banka nav atļāvusi veikt pārskaitījumu uz Ziedot.lv kontu, lūdzot ziedotāju pierādīt līdzekļu izcelsmi. Cik tādu gadījumu ir bijuši, grūti teikt, jo šādu informāciju no bankām Ziedot.lv nesaņem un tas arī nav banku pienākums," skaidro Dimanta.
Arī Diķe norāda, ka pateicoties ilgtermiņa sadarbībai un ziedotāju vēlmei atbalstīt stipendiātus lielāko daļu no viņu studiju laika (tie parasti ir 3-6 studiju gadi) VF ziedoto līdzekļu apjoms nav sarucis. Tā kā fonda ziedotāji ir ar labu reputāciju, tad regulējošo normatīvu un citu prasību pastiprināšanās viņu darbību un attieksmi pret ziedošanu nav būtiski ietekmējusi.
Lūgta vērtēt pastiprināto cīņu pret naudas atmazgāšanu un vai NVO, tostarp labdarības fondi nebaidās nokļūt riska situācijā, kad, piemēram, fondam tiktu pārskaitīts kāds ziedojums, bet ziedojusī persona pēkšņi nonāktu likumsargu redzes lokā dēļ aizdomām par saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, Diķe pauda: "Noteikti ir jācīnās pret noziedzīgu līdzekļu legalizāciju. Ir jāvēršas pret tiem, kas apzināti nodarbojas ar nelikumībām. Tajā pašā laikā cīņai ir jābūt samērīgai un ievērojot sabiedrības un valsts intereses. Ieviestās stingrās prasības nedrīkst apdraudēt un traucēt tās nevalstiskās organizācijas, kuras strādā godīgi un saskaņā ar likumu."
Līdzīgi uzskata arī Dimanta. "Jāskatās vai no vannas kopā ar ūdeni neizlej arī bērnu. Uzskatu, ka riski var būt, piemēram, ar skaidras naudas ziedojumiem un, iespējams, vispārīgiem ziedojumiem, t.i., kuriem nav norādīts izlietojuma mērķis. Taču iekļaut visas labdarības organizācijas pie riska subjektiem ir tas pats, kas iekļaut visas SIA vai akciju sabiedrības," uzskata Ziedot.lv vadītāja.