To,
ka, parādoties lielākai naudas apritei ekonomikā, tiek iegriezta
aktivitātes pieauguma spirāle, pierādīja jau tā dēvētie
treknie gadi. Taču, lai nenonāktu līdzīgā situācijā kā 2008.
gadā, attiecībā uz šo ekonomikas stimulēšanas mehānismu
jāraugās, lai izaugsmes dzinējspēks vairāk būtu orientēts uz
nopelnīto naudu, nevis ir aizņēmums. Var teikt, ka pēckrīzes
Latvija atalgojuma jomā spēj sasniegt samērā labus rezultātus.
Pērn vidējā darba samaksa Latvijā palielinājās par 6,8% līdz
765 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Iespaidīgas rezerves
Algu kāpuma sports var palīdzēt, ja tas izglābj patērētājus no pesimisma un "viņi sāk aktīvāk aizņemties ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Ja Latvijas neto ārējais parāds vairs nesamazinātos, bet stabilizētos vai pieaugtu līdz ar nominālo iekšzemes kopproduktu (IKP), tas būtu labi no finanšu stabilitātes skatpunkta. Šobrīd šis parāds samazinās, Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem dzenot lejā savas saistības un bankām šo naudu atdodot savām mātesbankām", situāciju komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Kopumā naudas rezerves ekonomikas sildīšanai ir iespaidīgas, un, tā kā darba samaksa turpina palielināties, tās turpina augt. Jautājums ir par iedzīvotāju motivāciju patēriņa pieaugumam, jo pērn bija vērojama pretēja tendence - tēriņi saruka, kas sevišķi izpaudās ilglietošanas preču segmentos. Pēc Strautiņa domām, tas acīmredzot saistīts ar psiholoģiskiem efektiem, cenām eiro vienkārši izskatoties lielākām, pat ja cilvēks ar prātu saprot, ka tas tā nav, turklāt tēriņus, iespējams, mazināja arī nemierīgā ģeopolitiskā situācija, ko izraisīja Krievijas - Ukrainas konflikts.
"Situācijā,
kad izaugsme bremzējas jau pesimisma uzliesmojuma vai citu faktoru
izraisītas tērēt negribēšanas dēļ, vārdi «ekonomikas
sildīšana» kļūst jēgpilni. Iespējams, ka straujš algu
pieaugums var palīdzēt no šīs situācijas izkļūt. Taču nevar
būt tā, ka uzņēmumi maksā aizvien lielākas algas, bet viņu
peļņa aug un aug," teic DNB eksperts, piebilstot, ka no Latvijas
jebkāda ekonomikas sildīšanas radīta enerģija "izplūst ārpusē
caur importu". Turklāt eksportējošajiem uzņēmumiem vietējās
ekonomikas sasilšana ir drīzāk nevēlama parādība, jo viņu
klienti no tā neko neiegūst, bet izmaksas pieaug.
Uzņēmēji konservatīvi
Tirgus pētījumu kompānijas Hay Group pakalpojumu vadītāja Latvijā Līga Rode stāsta, ka saistībā ar ne pārāk labvēlīgām ekonomiskajām prognozēm un situāciju ārējos tirgos attiecībā uz atalgojuma palielināšanu darbiniekiem privātais sektors ir konservatīvs un saskaņā ar aptaujām šogad darbinieku vidējā pamatalga varētu palielināties apmēram par 3%. Tomēr, ja saimnieciskās darbības rādītāji uzlabosies, darbinieku faktiskais guvums varētu būt arī lielāks. Eksperte zina teikt, ka uzņēmējdarbības sasniegumu jomā veicies itin labi - apmēram trim ceturtdaļām Hay Group klientu lokā esošo uzņēmumu izdevies sasniegt vai pārsniegt izvirzītos saimnieciskos mērķus, savukārt atlikušās ceturtdaļas uzņēmumu mērķu nesasniegšanas iemesls skaidrojams ar pārāk ambiciozajām prognozēm. Tas, vai mērķi tiek sasniegti, šobrīd ir viens no galvenajiem darba samaksu noteicošajiem faktoriem.
Visu Mārtiņa Apiņa rakstu Algu kāpums ver viecināt izaugsmi lasiet otrdienas trešdienas laikrakstā Diena!