ZM skaidro, ka saskaņā ar Eiropas normatīvajiem aktiem Latvijai ir jāpārņem prasība aizliegt amonija karbonāta mēslošanas līdzekļu izmantošanu, bet valsts nacionālajos normatīvajos aktos šādas prasības patlaban nav. Grozījumi noteikumos nosaka aizliegumu izmantot amonija karbonāta mēslošanas līdzekļus, kā arī pienākumu Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) kontrolēt minētās prasības īstenošanu.
Pašlaik lauksaimnieki mēslošanas plāna kopsavilkumā sniedz informāciju par plānoto mēslošanas līdzekļu patēriņu, taču informācija par plānoto mēslošanas līdzekļu izlietojumu saimniecībās īpaši jutīgajās teritorijās nav pilnīga un praktiski pilnvērtīgi izmantojama. Tāpēc turpmāk lauksaimniekiem, kas apsaimnieko lauksaimniecības zemi īpaši jutīgajā teritorijā, VAAD būs jāiesniedz kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums par kārtējo gadu, norādot faktiski izmantoto mēslošanas līdzekļu daudzumu. Joprojām paliek spēkā prasība sagatavot katra kultūrauga mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai.
Tāpat lauksaimniekiem, kas lieto mēslošanas līdzekļus, būs iespēja pašiem ņemt augšņu paraugus no saimniecībā apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Noteikumu projektā arī paredzēts, ka viens augsnes paraugs jāņem no lauka, kas nav lielāks par sešiem hektāriem.
Grozījumi attiecīgajos MK noteikumos paredz arī nosacījumus separētu fermentācijas atlieku iestrādei - uz separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju attiecas tādas pašas iestrādes prasības kā pakaišu kūtsmēsliem, savukārt uz separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju - kā šķidrmēsliem un vircai.
ZM norāda, ka grozījumi izstrādāti ar mērķi samazināt lauksaimniecības izraisītā ūdens, augsnes un gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
Grozījumi MK noteikumos "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" vēl jāskata valdībā un tie stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.