Kā aģentūru LETA informēja biedrībā, vien 35% skolu direktoru atzinuši, ka šobrīd ar pedagogu trūkuma problēmu nesaskaras.
Aptauja liecina, ka visvairāk trūkst fizikas skolotāju, kam sekoja pirmsskolas pedagogi, pedagogu palīgi, matemātikas un ķīmijas skolotāji.
Analizējot skolu direktoru sniegtās atbildes, secināts, ka vismazāk trūkst sporta, sociālo zinību un vēstures skolotāju.
No aptaujātajiem gandrīz 200 skolu direktoriem 24% pārstāv kādu no Rīgas skolām, 18% - Pierīgas skolas, bet 58% - reģionu skolas, tostarp arī citu republikas pilsētu skolas.
Kā uzskata Neatkarīgā izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola fakts, ka 65% skolu ir grūtības atrast vairāku priekšmetu skolotājus, norāda uz samilzušu problēmu.
Viņasprāt, politikas veidotāji ilgstoši ir paļāvušies uz to, ka, samazinoties bērnu skaitam, dabiskā veidā saglabāsies vajadzīgā skolēnu - skolotāju proporcija. Tikmēr skolu vadītāji un pētnieki pēdējos gados norādījuši uz pedagogu novecošanos un nepietiekamu jauno skolotāju ienākšanu skolā, "tāpēc politikas veidotājiem un nozares vadībai jārīkojas daudz aktīvāk, lai problēmu novērstu", uzsvēra Ozola.
Biedrība arī uzskata, ka pašreizējais skolotāju trūkums lielā mērā saistīts ar profesijas zemo prestižu. Ozola uzsvēra, ka skolotāja profesijas prestižu nosaka ne tikai atalgojuma līmenis, bet arī konkrētās profesijas iespējas ietekmēt procesus sabiedrībā. Tikpat būtiska ir arī cieņa un autoritāte, kā arī vispārēja sabiedrības attieksme, viņa norādīja.
"Jāsaprot, ka jauno studentu atlase un programmu kvalitāte ir tikai daļa no nepieciešamajām izmaiņām. Profesijas prestižu veido arī augstākstāvošo amatpersonu attieksme. [..] Šoreiz svarīgāka par pašu algas paaugstināšanu ir valdības attieksme. Valdībai ir jāpauž konkrēts atbalsts skolotāju profesijai, pildot apņemšanos par algu paaugstināšanu, pretējā gadījumā skolotāju trūkumu izjutīsim vēl vairāk," uzsvēra Ozola.
Aptauja norisinājās internetā no 24.augusta līdz 5.septembrim.