Šā gada martā "Latvijas fakti" aptaujāja 2098 fiziskās personas un 560 juridiskās personas, tostarp 300 juridiskas personas, kas slēdz atkritumu apsaimniekošanas līgumus, un 260 dzīvojamo māju apsaimniekotājus un pārvaldniekus.
Aptaujā noskaidrots, ka 37% aptaujātie Rīgas iedzīvotāji vēlētos atgriezties galvaspilsētā pie iepriekšējā modeļa, kas bija spēkā līdz 2020.gadam, ar iespēju brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju neatkarīgi no dzīvojamās zonas, tāpat līdzīgu viedokli pauž vairums jeb 66% māju apsaimniekotāji un uzņēmumi, kas slēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu.
Aptaujā noskaidrots, ka patlaban 44% Rīgas iedzīvotāju ir apmierināti ar atkritumu apsaimniekošanu dzīvesvietā, turpretī 20% aptaujāto ir neapmierināti vai daļēji neapmierināti ar to, ka atkritumu apsaimniekošana tiek organizēta zonās ar vienu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu katrā zonā. Tāpat 34% aptaujāto norāda, ka ir tikai daļēji apmierināti ar pakalpojuma kvalitāti, ko veicina dažādu papildu maksu piemērošana par papildpakalpojumiem un neelastīgi atkritumu izvešanas laiki.
KP secināja, ka apmierinātību ar pakalpojumu sniedzēju ietekmē tas, kurš uzņēmums nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus konkrētajā zonā, jo sniegto pakalpojumu kvalitāte atšķiras.
Par svarīgākajiem kvalitātes kritērijiem gan fiziskas personas, gan juridiskas personas aptaujā norādīja pakalpojuma sniegšanu paredzētajā laikā, atbilstošu cenu par pakalpojumiem. Personām, kas tieši slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, būtiska ir arī pakalpojuma sniedzēja elastība un operativitāte problēmsituāciju risināšanā, kā arī individualizēta pieeja un izpratne par klienta vajadzībām un problēmām, ātra pakalpojumu noformēšana un komunikācija ar klientiem. Pēc pārejas uz jauno četru zonu modeli problēmsituāciju apjoms saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu palielinājies ir 15% aptaujāto Rīgas iedzīvotāju.
Salīdzinot abus atkritumu apsaimniekošanas modeļus - brīvu pakalpojumu sniedzēja izvēli, kas bija spēkā līdz 2020.gadam un jauno četru zonu modeli -, aptaujātie Rīgas iedzīvotāji priekšroku biežāk deva iepriekšējam modelim ar iespēju brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju. Respondentu ieskatā, konkurence brīvā tirgus apstākļos nodrošina arī tādas iespējamās priekšrocības kā zemāku cenu par pakalpojumu, jo konkurences apstākļos pakalpojumu sniedzēji cīņā par klientu nepiemēroja maksu par dažādiem papildu pakalpojumiem, piemēram, atkritumu izvešanu no slēgtas teritorijas līdz piebraucamajam ceļam, tāpat veselīga konkurenci nodrošina augstāku kvalitāti, individuālu pieeju.
68% juridisku personu, tostarp namu apsaimniekotāji un uzņēmumi, kas slēdz līgumus par atkritumu izvešanu, aptaujā atzina, ka 2020.gadā pēc četru zonu modeļa ieviešanas piedzīvoja atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēja maiņu. Juridisko personu vidū atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi vērtēti kopumā divreiz kritiskāk nekā privātpersonu auditorijā - 38% klientu ir neapmierināti vai drīzāk neapmierināti. Iepriekšējā kārtība ar iespēju pašiem izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju apmierināja vai drīzāk apmierināja 90%, savukārt pašlaik - apmierina vien 25% un drīzāk apmierina 37%.
Respondenti norādīja, ka atkritumu apsaimniekošanas kvalitāte ievērojami pasliktinājusies 18% un drīzāk pasliktinājusies 17% juridisko personu. Piemēram, ar situācijām, kad nav ievērota solītā atkritumu apsaimniekošanas kārtība vai atkritumu izvešanas laiks, bieži sastopas 19% respondentu, reizēm - 32%, reti - 26% aptaujāto atkritumu apsaimniekošanas klientu - juridisko personu.
Ņemot vērā juridisko personu kritisko viedokli par četru zonu modeli, 66% juridisko personu atzina, ka labprāt izvēlētos iepriekšējo modeli ar iespēju brīvi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju.
Jau ziņots, ka Konkurences padome (KP) parakstīja izlīgumu ar Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA "Getliņi eko" strīdā par nodarīto konkurences kropļojumu - iecerēto atkritumu apsaimniekošanas tirgus monopolizāciju uz 20 gadiem jeb tā dēvētajā "Tīrīgas" lietā.
Izlīgums paredz, ka iesaistītās puses turpmāk ļaunprātīgi neizmantos dominējošo stāvokli un pašvaldība iepazīstinās KP ar turpmākajiem atkritumu apsaimniekošanas organizācijas plāniem Rīgā, kā arī Rīgas pašvaldība valsts budžetā samaksās naudas sodu 500 000 eiro apmērā, savukārt "Getliņi eko" - 385 000 eiro apmērā.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un "Getliņi eko" 2019.gadā noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru, par konkursa uzvarētāju atzīstot SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide". Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.
Savukārt 2019.gada jūnija sākumā "Getliņi eko" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".
KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi eko". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aizliedzs "Tīrīgai" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.
2019.gada 11.septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.
Patlaban sadzīves atkritumu izvešanu, katra savā zonā, rīdziniekiem nodrošina SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un pilnsabiedrība "Lautus vide".