Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Ar pašvaldību gādību atkritumi kļūst dārgāki

Teju 500 saulkrastiešu apvienojušies novada domei adresētajā iesniegumā, protestējot pret atkritumu apsaimniekotāju maiņu un pašvaldības līguma slēgšanu ar SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO). Pēc iedzīvotāju aprēķiniem, apsaimniekotāju maiņa atkritumu savākšanu sadārdzinājusi vidēji par 39%.

Saulkrastu pašvaldībā pāreju skaidro ar kvalitatīvāku pakalpojumu un elastīgāku pieeju. Savukārt Konkurences padome (KP) asi kritizē likumdošanā pieļauto iespēju pašvaldībām izvairīties no konkursa, izvēloties tām piederošu atkritumu apsaimniekotāju. Pārmaiņas gatavo vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Pārsteidz steiga un cena

Saulkrastu novada iedzīvotāji pieprasa pašvaldībai atcelt līgumu ar ZAAO un uzstāj uz publiska iepirkumu konkursa izsludināšanu. Saulkrastiete Sandra Priedīte stāsta, ka iepriekš novadā bija trīs komersanti, kas spēja nodrošināt pakalpojumu, viens no tiem izveda nešķirotos atkritumus, cits - pēc grafika bez maksas savāca sašķirotos. Novadā darbojās Vidzemes serviss, Ragn Sells un L&T. Iepriekš Sandra par Vidzemes servisa piedāvāto pakalpojumu - 240 litru konteinera nešķiroto atkritumu izvešanu - maksāja 1,60 latu, tagad ZAAO cena par šādu pakalpojumu ir 2,40 latu.

Kā skaidro Normunds Līcis (Vienotība), Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldība bijusi spiesta iejaukties atkritumu apsaimniekošanas tirgū divu iemeslu dēļ: pašvaldībā var būt tikai viens apsaimniekotājs, un novadā no iedzīvotājiem esot pieprasījums pēc pieejamākas atkritumu šķirošanas. Atsevišķi uzņēmumi arī pirms tam nodrošinājuši dalīto atkritumu vākšanu, tomēr tas neesot plaši piedāvāts visā novadā. Par iepirkuma konkursa neesamību N. Līcis teic, ka process ierobežots ar specifikācijām un atkritumu apsaimniekošana prasa zināmu elastību, ko piedāvā ZAAO. Vaicāts par cenas pieaugumu, viņš norāda, ka tā atbilstot vidējai valstī. «Iedzīvotājiem pat ir iespēja ietaupīt, ja viņi šķiro. Dalīto atkritumu nodošana ir par brīvu - jo vairāk atkritumu sašķiro, jo mazāk paliek nešķiroto atkritumu, par kuriem jāmaksā. Mazliet jāpiepūlas, un var būtiski ietaupīt,» norāda deputāts. «Iedzīvotāji nebūt nav noskaņoti pret dalītu atkritumu vākšanu, noteikti ne, tomēr šokē veids, kādā tika izraudzīts atkritumu apsaimniekotājs, un attieksme pret saviem iedzīvotājiem. Daudzi iedzīvotāji vienkārši nesaprot, kas notiek, kāpēc tādas pārmaiņas,» uzsver Saulkrastu iedzīvotāja Ligita Lapčinska.

Iedzīvotājus pārsteidz arī steiga, kādā pašvaldība pieņēmusi lēmumu par labu ZAAO. Šī gada 3. aprīlī novads saņēma ZAAO aicinājumu kļūt par uzņēmuma dalībnieci, pēc dažām nedēļām dome pieņēma šādu lēmumu, 29. maijā pašvaldība par tūkstoš latiem iegādājās 0,08% ZAAO un jau nākamajā dienā nolēma slēgt līgumu ar uzņēmumu. N. Līcis gan noliedz, ka lēmums pieņemts sasteigti, jo pie tā esot strādāts jau kopš pērnā gada rudens, konsultējoties ar citām pašvaldībām un tiekoties ar kompānijām. Pret iedzīvotāju bažām, ka neliels kapitāldaļu skaits uzņēmumā neļaus pašvaldībai ietekmēt tā lēmumus, tai skaitā par cenu paaugstināšanu, domes pārstāvis iebilst, ka līgumā ar ZAAO esot noteikti veidi, kā var tikt mainīta cenu. Noteikts arī, ka cenas pieaugumu var ietekmēt divi rādītāji: pieņemšanas cenas poligonā un degvielas cenas svārstības.

Kaldina pārmaiņas

«Spiesti ņemt, ko dod, un par cenu, ko prasa,» Reinis Ceplis, SIA L&T direktors, raksturo to pašvaldību iedzīvotāju situāciju, kurās, nerīkojot publisku iepirkumu konkursu, noslēgti līgumi ar tām piederošiem atkritumu apsaimniekotājiem. Arī KP vadītāja Skaidrīte Ābrama neskopojas ar kritiku, raksturojot konkurenci Vidzemē un citās pašvaldībās, kurās ienācis ZAAO: «Tā ir kliedzoši nelabvēlīga situācija.» Viņa skaidro, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums ļauj pašvaldībām rīkoties atbilstoši publisko iepirkumu regulējošiem normatīviem aktiem. Līdz ar to iespējams piemērot Publisko iepirkumu likumā paredzēto izņēmumu - konkursu var nerīkot, ja pasūtītājam pieder pakalpojuma sniedzējs, proti, šajā gadījumā atkritumu apsaimniekotājs. Atkritumu apsaimniekošana ir aizvien augošs tirgus. KP vadītāja norāda, ka sāk iezīmēties tendence - pašvaldības tā vietā, lai veicinātu konkurenci, pašas uzņemas šo funkciju. S. Ābramas ieskatā jāmaina Atkritumu apsaimniekošanas likums, paredzot, ka atkritumu apsaimniekotājs ir jāizvēlas konkursa kārtībā.

VARAM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs atzīmē, ka Saulkrastos pašvaldības darbībā nav pārkāpti normatīvie akti, tomēr būtiski ir pašvaldībai skaidrot argumentus, kāpēc tika izvēlēts konkrētais atkritumu apsaimniekotājs un kādi ir ieguvumi no tā. Arī S. Ābrama atzīst, ka pašvaldības, bez konkursa izvēloties iedzīvotājiem neizdevīgākus risinājumus, nav pārkāpušas spēkā esošos likumus. Tai pašā laikā iedzīvotāju neapmierinātība esot saprotama un pamatota, bet, neizdarot grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, situāciju neesot iespējams mainīt. No VARAM ministra Edmunda Sprūdža (RP)teiktā noprotams, ka šādas ieceres ministrijā top. «Latvijā šī sistēma ilgus gadus bijusi ar stipri lieliem dominējošiem spēlētājiem. Tur nav konkurences, nav vajadzības vai gribēšanas kaut ko uzlabot savā darbā. Mēs pašlaik strādājam pie konkrētiem modeļiem. Es negribu tagad tos publiskot. Taču skaidrs, ka tās izmaiņas, kas šobrīd ir Ministru kabineta noteikumos, pietiekami liela apjoma ražojošiem komersantiem, - tā ir tāda pārmaiņu bezdelīga,» pauž E. Sprūdžs.

(Plašāk par šo tematu lasiet 7.septembra laikrakstā Diena)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas