Plakātu «Neriskē! Pakalpojums jau ir apmaksāts!» ar ārstu, kurš noraida pacienta sniegto aploksni, sagatavojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Birojs novērojis - ledus ir sakustējies, ir jūtams atbalsts no ārstniecības iestāžu puses.
KNAB sociālās kampaņas mērķis - veicināt sabiedrības neiecietību pret korupciju medicīnā un mudināt cilvēkus neiesaistīties prettiesiskās darbībās. No 11. līdz 24. februārim televīzijā demonstrēs kampaņas videoklipu, kuru veidojusi un bez maksas ļauj izmantot starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Lietuvas nodaļa. Izvietošana TV kanālos un videoklipa adaptācija izmaksājusi aptuveni 16 000 latu.
Šogad 1. aprīlī stāsies spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz sodu par materiāla labuma piedāvāšanu vai nodošanu valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, tajā skaitā arī mediķiem. Paredzētais sods - piespiedu darbs vai naudas sods, bet, ja darbības izdarītas lielā apmērā, - pat brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem. Vienlaikus jaunās izmaiņas paredz atbrīvot labuma devēju no kriminālatbildības, ja labums pieprasīts vai izspiests un persona par to ziņojusi. Aizdomās par korupciju jāvēršas KNAB, zvanot uz uzticības tālruni: 80002070. Ārstiem kriminālatbildība par prettiesisku materiālu labumu pieņemšanu noteikta jau pirms trim gadiem.
«Jau pirmdien (šodien - red.) slimnīcā izliksim KNAB sagatavoto plakātu un informatīvos materiālus,» Dienai saka Bērnu slimnīcas pārstāve Romēna Namniece. Slimnīcas vadītāja Anda Čakša stāsta, ka martā plāno ar izmaiņām saistītos jautājumus aktualizēt arī sociālajos tīklos un slimnīcas mājaslapā. Slimnīca pēc savas iniciatīvas sākusi pilnveidot ētikas kodeksu, kas skars arī pateicību pieņemšanu.
KNAB sociālās kampaņas pamatideja videoklipā ir šāda: ārstu uzpirkšana negarantē iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu, jo iespēja godīgā un likumīgā ceļā saņemt medicīnas pakalpojumus tikai sarūk. «Kukuļa summu inflācija un korupcijas pieaugums vēršas pret pacientu, tāpēc vienīgā izeja ir kukuli nedot,» skaidro Diāna Kurpniece, KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja.
Pagājušajā ceturtdienā, tiekoties ar slimnīcu vadību, KNAB izdalīja kampaņas plakātus, aicinot tos izvietot slimnīcās un poliklīnikās. «Ar plakātu mēs vēlamies parādīt, ka ārsti ir augstu vērtējami un viņi pirmie var dot mājienu pacientam - mēs cienām savu profesiju, mēs esam ārsti un atsakāmies no naudas, ko pacients dod,» saka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Esot jārada izpratne, ka pacients saņem valsts apmaksātu pakalpojumu. 200 plakātu tirāža izmaksājusi 70 latu.
J. Streļčenoks min piemēru, kas viņu patīkami pārsteidzis, - nesen Stradiņa slimnīcā iestājies pacients, kuram bija nepieciešama operācija, un palātā ienācis ārstējošais ārsts un teicis - cienījamais, ne man, ne medicīniskajam personālam neko - arī konfektes - nevajag dot, jo par visu ir samaksāts. «Tā ir nostāja,» saka J. Streļčenoks. Ārsta klusēšanu pacients varot saprast dažādi - vai ārsts gaida labumu vai domā par diagnozi, vai domā teikt vai neteikt ļoti sliktas ziņas. Šodien KNAB kopā ar tirgus un sociālo pētījumu aģentūru Latvijas fakti prezentēs jaunākās sabiedriskās domas aptaujas Attieksme pret korupciju Latvijā rezultātus.
Pašadītus cimdus
Izpētījusi ārvalstu pieredzi, D. Kurpniece saka - ja cilvēks ir ļoti pateicīgs, piemēram, piedzimstot bērnam, nevienā valstī nav kategoriska aizlieguma ārstniecības personām pēc pakalpojuma saņemšanas pieņemt dāvinājumu. «Kukuļdošanai svarīga ir cēloņsakarība - es dodu par kaut ko un apzinos, ka par to kaut ko saņemu pretī, un arī otra puse to apzinās,» stāsta D. Kurpniece. Tādējādi no izmeklēšanas viedokļa iespējams nošķirt, kad bijis kukulis un kad dāvana devības dēļ, neko neprasot pretī. Dāvinājums pieļaujams, «ja tiek dota neliela simboliska dāvana - ziedi, suvenīrs, piemēram, pašdarināts cimdu pāris, - tīrā pateicībā un ja tas nerada ārstniecības personai nekādas neērtības», skaidro D. Kurpniece. Naudu un mantiskās vērtības gan tradicionāli par dāvanu neuzskata, drīzāk par kukuli.
Lai nerastos neskaidrības, ko medmāsai darīt, ja pacients dod, piemēram, kafijas paku, vai tas ir kukulis vai nav, skaidrojums jānostiprina pašai slimnīcai, piemēram, ētikas kodeksā, norāda D. Kurpniece. Slimnīcas izteikušas vēlmi pēc vienota, centralizēta regulējuma no ārpuses, «bet mana nostāja - jābūt pašregulācijai», saka D. Kurpniece.
Vidzemes slimnīcas Valmierā pārstāve Benita Brila saka - plakātus izvietosim, par grozījumiem Krimināllikumā skaidrosim darbiniekiem. Viņa gan šauboties, ka reģionālā slimnīcā aploksnes varētu būt liela problēma, jo «mums 95% ir neatliekamo pacientu, ļoti daudziem ir zemi ienākumi».