Lai gan Latvijā nav statistikas par to, cik cilvēkiem ir artrīts, tie varētu būt vismaz 350 000 pacientu ar primārām balsta - kustību sistēmas saslimšanām. Un, lai gan galvenokārt artrītu ģenētiski pārmanto, arī mūsdienu ieradumi, kā, piemēram, sēdošs darbs pie datora un aptaukošanās, var veicināt artrīta rašanos. Turklāt maldīgi ir domāt, ka tā ir tikai vecu cilvēku problēma, artrīts var sākties arī 25 gadu vecumā.
Vēršas pret sevi
Lai gan artrītam ir vairāki veidi un līdz ar to atšķiras arī simptomi un ārstēšana, šoreiz runāsim par reimatoīdo artrītu (RA), kas ir viena no visbiežākajām diagnozēm. Tā ir hroniska slimība, kas izraisa locītavu sāpes, stīvumu, pietūkumu un funkciju zudumu. Tas rodas, kad imūnsistēma, kuras uzdevums ir aizsargāt organismu no ārējiem kaitējumiem, kļūdaini sāk uzbrukt paša organisma veselajiem audiem. RA izraisa iekaisumu, kura rezultātā rodas locītavu pietūkums, kas savukārt samazina locītavu kustīgumu. Līdz ar to, ja netiek pielietota pareiza ārstēšana, RA laika gaitā var izraisīt locītavu bojājumu un pat paliekošu locītavu deformāciju. Turklāt slimība var skart ne tikai locītavas, bet arī citus orgānus, piemēram, sirdi, plaušas, ādu, nervu sistēmu, acis un nieres.
Slimību pārmanto
Pēdējie Pasaules Veselības organizācijas novērojumi liecina, ka visā pasaulē RA ir skāris 23,7 miljonus cilvēku. Ar to sievietes slimo apmēram trīs reizes biežāk nekā vīrieši. Savukārt Eiropā ar reimatoīdo artrītu slimo apmēram trīs miljoni iedzīvotāju. Taču par Latviju precīzus datus atrast nevar. Saskaņā ar Latvijas Reimatologu asociācijas aplēsēm Latvijā reimatoīdais artrīts varētu būt aptuveni 20 000 cilvēku. Profesore skaidro, ka, pirmkārt, ne visi nonāk pie ārsta. Otrkārt, ne vienmēr pareizi tiek noteikta diagnoze. Turklāt precīzai uzskaitei nepieciešami arī finansiālie ieguldījumi. Tas gan, pēc speciālistes domām, būtu tā vērts, jo pavērtos skaidra aina par to, cik tad ir šo hronisko slimnieku, kuriem ir krietni samazināta dzīves kvalitāte, tajā skaitā arī spēja strādāt. Kļūdaini ir arī domāt, ka RA ir vecāka gadagājuma cilvēku saslimšana. Ar RA bieži saslimst vecumā no 25 līdz 60 gadiem.
Runājot par galvenajiem faktoriem, kas palielina risku saslimt ar RA, D. Andersone vispirms min ģenētiku. Tas nozīmē, ka lielāks risks saslimt ir tiem cilvēkiem, kuru ģimenes lokā šāda diagnoze jau ir. Arī apmeklējot speciālistu, rūpīgi tiks noskaidrota ģimenes vēsture un pastiprināti izmeklēti tie pacienti ar locītavu sāpēm, kuriem radu lokā kāds slimo ar RA. Savukārt pie citiem veicinošajiem faktoriem pieder aptaukošanās un liekais svars, kas rada pārslodzi locītavām. Tāpat faktors ir dzīvesveids. Pirmām kārtām mūsdienu ikdienas režīms, kas lielā mērā ir saistīts ar datoru. Respektīvi, ilgstoša sēdēšana. Ne velti cilvēkiem, kas ikdienā strādā birojos, iesaka ik pēc 45 minūtēm paņemt 15 minūšu pauzi un pastaigāt, pavingrot un iedzert ūdeni. Pretējā gadījumā parādās sāpes mugurā, plaukstu, ceļu locītavās, skaidro speciāliste. Ikdienā profilaktiski arī nepietiek ar tām kustībām, kas tiek izdarītas, veicot ikdienas darbus. Tāpēc cilvēkiem, īpaši tiem ar sēdošu darbu, vajadzētu vismaz reizi nedēļā nodarboties ar kādu sporta veidu. D. Andersone stāsta, ka locītavām visvēlamākā vide ir ūdens - tātad piemērota būtu peldēšana un ūdens aerobika. Tas gan nenozīmē, ka ar to pietiktu arī slimības uzvarēšanai. RA gadījumā jādomā par nopietnu ārstēšanu.
Akcentē ik gadu
Rodoties kādām sūdzībām, ģimenes ārsts būs pirmais, pie kura pacients, visticamāk, nonāks, tāpēc ļoti svarīgi, lai šis ārsts spēj saskatīt simptomus un tālāk jau pacientu nosūtīt pie reimatologa. RA pirmās un galvenās sūdzības ir par sāpēm un stīvumu plaukstu sīkajās locītavās, un šis stīvums un sāpes vairāk ir izteiktas dienas pirmajā pusē, īpaši no rīta pieceļoties. Pacients pat var nespēt noturēt zobu birsti. No pazīmēm var būt arī locītavu pietūkums, āda virs locītavām ir siltāka, kā arī var būt nogurums. Pie ārsta gan nav jāvēršas pirmajā dienā, kad kaut kas sāk sāpēt, bet mēneša laikā, ja sāpes nepalīdz novērst parastie ģimenes ārsta izrakstītie medikamenti, stāsta profesore D. Andersone. Un pēc novērojumiem ārstes praksē var secināt, ka pacienti arī vēršas pie ārsta savlaicīgi. Taču ir arī šķēršļi, piemēram, rindas pie speciālistiem.
Lai akcentētu sabiedrības, darba devēju, dažādu speciālistu un valdības uzmanību uz pacientiem, kas slimo ar locītavu slimībām, un uz tām problēmām, ar ko viņi saskaras, šodien, 12. oktobrī, arī tiek atzīmēta Pasaules Artrīta diena. Katru gadu runājot par šo tēmu, netiek cerēts, ka uzreiz tiks iedots papildu finansējums no valdības puses, bet atgādināt vajag, uzskata profesore D. Andersone. Pēc viņas domām, arī šādā veidā tiek panākta lielāka sabiedrības izpratne.
Reimatoīdais artrīts
Tā ir iekaisuma slimība, ko izraisa imūnā sistēma. Procesa sākumā iekaisums skar locītavas - tās sāp, ir pietūkušas - naktīs un no rītiem locītavās vēro stīvumu, kas dienas laikā mazinās vai izzūd. Retāk un smagākos gadījumos slimības procesā var tikt iesaistīti iekšējie orgāni, asinsvadi un nervi. Tiek skartas ne tikai locītavas, bet arī locītavu tuvumā esošās saites, cīpslas, muskuļi un nervi. Šo struktūru bojājums izraisa locītavu deformācijas.
Reimatoīdais artrīts var sākties jebkurā vecumā, taču pārsvarā ar to slimo cilvēki vecumā no 25 līdz 55 gadiem.
Galvenie faktori, kas palielina risku saslimt, ir:
ģimenes vēsture - ja kādam jūsu ģimenē ir artrīts, tas palielina jūsu risku saslimt ar šo slimību;
dzimums - sievietes biežāk slimo ar artrītu, un slimības gaita ir smagāka;
dzīvesveids - sēdošs darbs pie datora.
Meklējiet speciālista palīdzību, ja jums ir:
nepārtrauktas sāpes locītavās ilgāk par divām nedēļām;
pietūkušas locītavas;
kustību ierobežojumi locītavās;
rīta stīvums ilgāk par 30 minūtēm;
nepamatots nogurums, kas nepāriet pēc atpūtas.
Avots: www.artrits.lv