ĀIPL informēja, ka biedrība atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa maiņu, kurai atbalstu iepriekš paudušas arī tādas organizācijas kā Finanšu nozares asociācija, TechHub Riga, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV un četras ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā.
Ārvalstu investorus apvienojošā organizācija aicina valdību Latvijā ieviest augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeli, kas ir pierādījis savu efektivitāti faktiski visās Eiropas valstīs un citur pasaulē. "Tas paredz augstskolu un universitāšu stratēģisko lēmumu pieņemšanā iesaistīt ārējos partnerus, piemēram, uzņēmējus, absolventu pārstāvjus, ārvalstu ekspertus, kā arī skaidri nodalīt lēmumu pieņemšanas un to izpildes funkcijas, lai nodrošinātu atbildību par izvirzīto mērķu sasniegšanu," vēsta ĀIPL.
Biedrības ieskatā, šis ir nozīmīgs brīdis, kad visām augstākās izglītības jomā iesaistītajām pusēm beidzot jāpieņem lēmumus par izmaiņām. ĀIPL aicina rīkoties operatīvi, lai iegūtu rezultātus vidējā un ilgtermiņā, jo ir jāveic vairākas izmaiņas.
"Ir nepieciešams papildu finansējums, bet pirmais solis ir pāreja uz jaunu pārvaldības modeli augstākās izglītības iestādēm, kur skaidri nodalītas lēmumu pieņemšanas un to izpildes lomas. Latvija vēlas kļūt par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, tādēļ augstākās izglītības iestādēm ir jāspēj pielāgoties augošajiem standartiem, kāpinot izglītības kvalitāti un konkurētspēju ar mērķi sasniegt izcilību," klāstīja ĀIPL.
Organizācijā piebilda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums, mācībspēku un pētniecības resursu fragmentācija un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos nekādi neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā inovāciju un attīstības centru.
ĀIPL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies 39 lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, desmit ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā, Francijas Ārējās tirdzniecības konsultanti un Rīgas Ekonomikas augstskola.
Kā ziņots, augstākās izglītības pārvaldes reformai iecerēti četri virzieni - pārvaldībā, tipoloģijā, resursos un personālā.
IZM izstrādājusi konceptuālā ziņojuma projektu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem.
Tas nosūtīts izvērtēšanai sociālajiem partneriem. Pēc atkārtotas priekšlikumu saņemšanas konceptuālo ziņojumu februārī plānots izskatīt valdībā.
Koncepcijā norādīts, ka atbilstoši pasaules labajai praksei augstākās izglītības iestādēs pārvaldības jomā ieteikts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu. Lai to īstenotu, iekšējās augstākās izglītības iestādēs pārvaldības sistēmās ir jāievieš padomes, kas spētu efektīvi garantēt to autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu, kamēr senāts nodrošinātu akadēmisko brīvību, zinātnes un izglītības ekselenci.
Analizējot kaimiņvalstu un reģiona augstākās izglītības iestādēs pārvaldības tendences, padomes sastāvā vairākums būtu ārējie locekļi.
Savukārt finansējuma jomā IZM paredz, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši valsts izvirzītajām prioritātēm un augstākās izglītības iestādēs tipoloģijas mērķiem. Papildus jāparedz garantēts līdzfinansējums augstākās izglītības iestādēs piesaistītājiem līdzekļiem no ārējiem avotiem.
"Tas ļaus padomēm un augstākās izglītības iestādēs vadībai efektīvāk piesaistīt ārējo finansējumu, tādējādi dažādot to finansējuma avotus un nodrošināt stratēģisku ilgtermiņa attīstību neatkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas," skaidrots ziņojumā.
ļuļa
bet
Jeru tautskolotājs