Ārzemju studenti grib strādāt

Grozījumu iesniedzēji – vairāki KPV LV deputāti – gan pārliecināti, ka tie nepieciešami, lai sakārtotu un normalizētu situāciju ar ārzemju studentu nodarbināšanu, kas palīdzētu mazināt arī ēnu ekonomiku. Saeima pirms nedēļas šos grozījumus atbalstīja. Līdz parlaments tos skatīs galīgajā lasījumā, vēl tāls ceļš ejams, tomēr jau tagad paredzams – tas nebūs viegls.
 

Nezina, kur ir Latvija

Dienā, kad parlamenta deputāti pirmajā lasījumā lēma par grozījumiem, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) bija publiski paziņojis, ka tos neatbalsta. Pret šādiem grozījumiem iepriekš bija nobalsojusi arī atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Neskatoties uz to, parlamentā tie tika atbalstīti ar 55 balsīm. 

Pret balsoja Jaunās Vienotības, Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA), kā arī divi KPV LV frakcijas deputāti.

Ārlietu ministrijā (ĀM) Dienai stāsta, ka vislielākais studentu vīzu pieteikumu pieplūdums ir Latvijas vēstniecībās Indijā un Uzbekistānā. Attiecīgi gan izsniegto, gan arī atteikto vīzu skaits visaugstākais esot Indijas, Šrilankas, Nepālas un Uzbekistānas pilsoņiem. Statistikas datus ĀM gan izsniedz tikai par vīzu pieteikumiem no Indijas un Uzbekistānas. 

Secināms, ka pēdējo divu gadu laikā strauji audzis studētgribētāju skaits tieši no Indijas. Piemēram, šogad pirmajā ceturksnī saņemti jau 887 vīzu pieteikumi, bet 2017. gadā to kopumā bija 870. Tomēr palielinājies arī vīzu atteikumu apmērs – no šogad pieprasītajām Indijas studētgribošo pilsoņu vīzām tās atteiktas 42%, bet 2017. gadā no visiem vīzu pieprasījumiem tās netika izsniegtas 22% gadījumu.

Atsakot mācību vīzu, visbiežāk tiek konstatēts, ka studētgribētājs nezina, kur atrodas Latvija, ko īsti viņš plāno studēt un kāda ir studiju programma, iesniedz viltotus vai nepilnīgus dokumentus vai vīzas iesniedzējs iepriekš ir saņēmis citu ES valstu vīzas atteikumus.