Atkal rosina otro privatizācijas vilni

Jāatgādina, ka jau pirms nepilna gada izskatīšanai valdībā tika virzīts ziņojuma projekts par valsts kapitālsabiedrību daļēju kotēšanu biržā. Pēc Dienas izrādītās pastiprinātās intereses, vai šis dokuments patiesībā neparedz plānu īstenot daļēji slēptu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju, toreizējais premjers Māris Kučinskis negaidīti, dienu pirms valdības sēdes, kurā bija plānots skatīt ziņojumu Latvijas nacionālā kapitāla tirgus attīstība un tā loma Latvijas ekonomikas izaugsmē, izdeva par dokumenta izstrādi atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktoram Pēterim Vilkam adresētu rezolūciju, aicinot atsaukt šā dokumenta turpmāku virzīšanu. Kučinskis paziņojumā medijiem toreiz norādīja, ka šāds solis sperts, "lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju". Neilgu laiku pēc premjera lēmuma publiskajā telpā virmoja diskusijas, ka šāds lēmums nav bijis loģisks un pareizs gan no valsts stratēģiskā, gan ekonomiskā aspekta. Te būtiski piebilst, ka to kapitālsabiedrību vidū, kuras bija iecerēts nodot privatizācijai, ir arī uzņēmumi, kurus normatīvi šobrīd vispār aizliedz privatizēt.

Prudentia eksperti akcentē, ka vietējo ieguldījumu limitēto iespēju dēļ Latvijas pensiju fondu pārvaldītāju investīcijas mājas ekonomikā samazinās. 2010. gada beigās ieguldījumu izvietojums Latvijā no kopējā apjoma bija aptuveni 60%, bet 2018. gada beigās tas bijis tikai aptuveni 19% jeb 0,7 miljardi eiro, un esot pamats uzskatīt, ka šī proporcija arī turpmāk samazināsies. "Izmantojot Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 vērtību datus par a/s Latvenergo, AS Latvijas valsts meži, VAS Latvijas dzelzceļš, SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons – šo piecu uzņēmumu 20% kapitāldaļu pārdošana palielinātu Latvijas Valsts kasi par aptuveni 0,8 miljardiem eiro jeb aptuveni 8% no 2019. gada budžeta. Līdz ar uzņēmumu kotēšanu biržā būtiski var pieaugt to pārvaldes standarti un uzņēmumu produktivitāte. Ilgtermiņa efekts var būt tāds, ka valsts varēs saņemt lielākus tiešos finanšu ieņēmumus augstāku nodokļu vai dividenžu formā, pieaugtu gan vietējo, gan ārvalstu investoru ieinteresētība par Latvijas finanšu instrumentu tirgu, vairotos uzņēmumiem pieejamo kapitālieguldījumu apjomi, kā arī kopējā investīciju vide Latvijā būtiski uzlabotos," valsts lielo uzņēmumu daļējas privatizācijas nepieciešamību argumentē Prudentia.