Partijām un politiķiem ārpus publiski paustajiem viedokļiem ir atšķirīgs redzējums par dažādiem ar tā dēvēto Avena pilsonības jautājumu saistītiem aspektiem, tādēļ pagaidām nav skaidrs, kā Krišjāņa Kariņa (JV) valdības krišana, sarunas par jaunu koalīciju un valdības sastāvs ietekmēs drošības dienestu atzinumu par to, vai Krievijā dzimušajam latviešu izcelsmes miljardierim Pjotram Avenam būtu pamats atņemt Latvijas pilsonību. Šī tēma atguva zaudēto aktualitāti piektdien, kad ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) negaidīti, gandrīz pusotru gadu pēc tam, kad to bija izdarījusi Eiropas Savienība un Lielbritānija, pieņēma lēmumu iekļaut P. Avenu kopā ar vairākiem biznesa partneriem sankciju sarakstā.
Neformālā ietekme ‒ politiķiem
Formāli lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu, balstoties Valsts drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un citu dienestu informācijā, pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), bet neformāli ietekme uz to būs arī politiķiem. Piemēram, K. Kariņš jau piektdienas vakarā mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstīja, ka, "turpinoties Krievijas agresijai Ukrainā, jāierobežo tās elites pārstāvju iespējas savā labā izmantot ES valstu pilsonības privilēģijas. OFAC lēmums par sankcijām pret P. Avenu ir vēl viens būtisks signāls atbildīgajām Latvijas institūcijām, izvērtējot pilsonības pamatotību." Divas stundas agrāk SAB, reaģējot uz ASV lēmumu, paziņoja, ka šo informāciju ņems vērā, "sagatavojot SAB atzinumu PMLP par iespējamo Latvijas pilsonības atņemšanu P. Avenam".
Vēl trīs stundas pirms SAB komentēja informāciju par ASV lēmumu vairākus saistītus ierakstus mikroblogošanas vietnē Twitter publicēja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Tieši ar tieslietu ministra starpniecību valdība veic SAB darba pārraudzību. Ministre paziņoja, ka tieši piektdien pieņēmusi lēmumu par Latvijas iesaistīšanos Eiropas Savienības tiesas lietā, kurā M. Fridmans apstrīd viņam noteiktās ES sankcijas par aktīvo materiālo un finansiālo atbalstu Krievijas vadībai un Ukrainas neatkarību apdraudošai politikai. "Tā kā Fridmana aktīvi atrodas arī Latvijā, Latvijai ir īpaši svarīgi paust savu stingro nostāju pret Krievijas nežēlīgo agresijas karu Ukrainā," pamatoja I. Lībiņa-Egnere.
Ir viedoklis, ka viņas aktīvā publiskā pozīcija varētu būt saistīta arī ar vēlmi kandidēt uz ārlietu ministra amatu jaunajā valdībā, par kuru nu jau konsultācijas pilnā sparā sāksies pēc K. Kariņa pirmdien paziņotā lēmuma demisionēt. I. Lībiņa-Egnere politikā iesaistījās kopā ar Edgaru Rinkēviču pēc kopīga darba Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejā caur tā dēvēto Zatlera reformu partiju.
Nav vienprātības pat Krievijā
Kā vērtēt P. Avena pozīciju kopš iebrukuma sākuma Ukrainā, nav vienprātības pat Krievijas analītiķiem, kuri viņa gaitām sekojuši daudz skrupulozāk nekā Latvijas publika. Publiskā kritika pret P. Avenu, īpaši Krievijas opozīcijas vidū, vairāk koncentrējas uz domstarpībām, vai viņš, nosodot karu, ir bijis pietiekami kritisks personiski pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet šāda kritika skar teju katru publisku figūru. Tajā tā dēvēto oligarhu lokā, kuru tieša saikne ar labumiem no Ukrainas teritorijas aneksijas ir vispārzināma, P. Avens nav ticis ieskaitīts, kā tas ir, piemēram, ar visos iespējamos sankciju sarakstos iekļauto Arkādiju Rotenbergu, kura firmas būvēja bēdīgi slaveno Kerčas tiltu, kas savieno Krieviju ar anektēto Krimas pussalu. Piemēram, Alekseja Navaļnija antikorupcijas fonda vadītājs Leonīds Volkovs kopā vēl ar vairākiem zināmiem Putina opozicionāriem sākotnēji parakstīja, bet pēc tam, izceļoties domstarpībām dažādu opozīcijas flangu starpā, atsauca savu parakstu no vēstules Eiropas Savienības amatpersonām, kurā aicināja atcelt pret P. Avenu un citiem Alfa Group akcionāriem vērstās ES sankcijas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ar P. Avenu pēdējā gada laikā neesot kontaktējies, bet pirms tam uzturējis lietišķas attiecības, intervijā Dienai drīz pēc stāšanās amatā uzsvēra, ka atskaites punkts konkrētu personu vērtēšanai, viņaprāt, ir 2022. gada 24. februāris, kad Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā, un tikšanās Kremlī pēc šī datuma. Runa ir par Putina jau pēc iebrukuma Ukrainā noorganizēto tikšanos ar ietekmīgākajiem biznesa cilvēkiem, kas notika 24. februāra rītā. Tas nelabvēlīgā gaismā nostāda P. Avenu, kurš bija starp 37 biznesa cilvēkiem, kuri, par spīti iepriekšējā naktī notikušajam iebrukumam Ukrainā, ieradās Kremlī. Kad Diena nesen ar eksprezidentu Valdi Zatleru apsprieda P. Avena lomu Latvijas ārpolitikā un divpusējo attiecību veidošanā ar Krieviju, kas ilgstoši bija viena no politiskajām prioritātēm, viņš, neattaisnojot P. Avena lēmumu, to skaidroja ar Latvijā, iespējams, grūti līdz galam saprotamajām Krievijas reālijām un tiešiem draudiem P. Avena dzīvībai, ne tikai viņa biznesa aktīvu drošībai, ja viņš būtu metis izaicinājumu Putinam, neierodoties uz tikšanos. Šī tikšanās tiek vērtēta kā V. Putina iestudējums, lai, pieaicinot TV kameras, iezīmētu iespējami plašāka politiskās un biznesa elites loka atbildību, tā viņus padarot par izstumtajiem arī Rietumos. Zināmā mērā tas ir izdevies. Britu medija BBC krievu redakcija, ziņojot par P. Avena iekļaušanu ASV sankciju sarakstā, piektdien rezumēja, ka "Krievijas biznesmeņus, kuri nosodījuši karu, var saskaitīt uz rokas pirkstiem un Fridmans un Avens kā reiz ir starp tiem", tādēļ ASV lēmums būšot slikts signāls tiem, kuri maldīgi cer, ka pat bēgšana no Krievijas un savu Krievijas aktīvu pārdošana spēj paglābt no sankcijām.
ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) publiskais komentārs par lēmumu sankcionēt P. Avenu un vēl virkni personu rada iespaidu par vēlmi sodīt bagāto Krievijas eliti, lai tā neiedomājas, ka var dzīvot it kā nekas nebūtu noticis laikā, kad Kremlis karo pret ukraiņu tautu. Viena no versijām ir, ka amerikāņus nokaitinājuši Alfa Group akcionāru, īpaši Mihaila Fridmana, aktivitāte, sniedzot intervijas starptautiskajai biznesa presei un cenšoties tiesā panākt Eiropas sankciju noņemšanu. Sākotnēji ar Kremļa politbiznesu tieši nesaistītu miljardieru sankcionēšana tika skaidrota ar Rietumu cerībām, ka šai biznesa elitei ir liela ietekme uz V. Putinu un, nonākuši zem spiediena, tie veicinās režīma nomaiņu. Jau visai drīz izrādījās, ka šīs cerības balstās nepamatotos pieņēmumos. Ko tādu jau kara pirmajās dienās intervijā Dienai uzsvēra Ukrainā dzīvojošais politologs un publicists Vitālijs Portņikovs, sakot, ka "nav nekādu oligarhu, kuri varētu sarīkot apvērsumu Kremlī, atbrīvojieties no šīs ilūzijas, Krievijā eksistē tikai tie oligarhi, kuru politiskā ietekme ir nulle vai zem nulles". V. Portņikova paustajai līdzīga analīze ir plaši izplatīta Krievijas ekspertu vidū.