Bažas par politiski atbalstītu reiderismu

"Jau kopš Maligina nāves izveidojās nosacīti divas Olainfarm bijušā īpašnieka mantinieku frontes saistībā ar uzņēmuma pārvaldību. Kādu laiku pie varas bija viena grupa. Un atsevišķas darbības, kuras tā veica savu pilnvaru laikā, gatavojās veikt un ko vēl bija iecerējusi, nenāk par labu ne uzņēmumam, ne mazākuma akcionāriem. Tostarp Olainfarm padomē parādījās cilvēks, kura darbības sekas kāda cita uzņēmuma padomē arī tiek vērtētas pretrunīgi," situāciju raksturo Lapiņš un piebilst, ka šobrīd ir īpaši aktualizējies jautājums par to, kurš un ar kādām metodēm pārvaldīs vērtīgo farmācijas uzņēmumu Olainfarm. 

Olainfarm patlaban ir palicis vienīgais biržas uzņēmums Latvijā, kurā līdzdarbojas nopietni starptautiski fondi un investori, iegādājas uzņēmuma daļas un iesaistās tā pārvaldībā. 

Investori pēc notiekošā ap Olainfarm spriež par investīciju vidi un tiesiskuma procesiem Latvijā kopumā, akcentē Lapiņš.

Pretrunīgie lēmumi

"Savukārt prettiesiskais UR notāra lēmums, kad negaidīti un ar lielu steigu gadumijā tika nomainīta Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm vadība, radījis nopietnas bažas starptautiskajiem investoriem par tiesiskumu un investīciju vidi Latvijā. Valsts reputācija jau tā pašlaik ir iedragāta saistībā ar skandāliem par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas apjomiem Latvijā. Šādi nepamatoti UR lēmumi būtībā ļauj domāt par valsts politisko atbalstu reiderisma aktivitātēm privātos uzņēmumos un nodara ļoti lielu kaitējumu gan privātajam biznesam, gan valsts tēlam," uzsver Lapiņš un piebilst, ka tieši politiķiem, īpaši tieslietu ministram, ir jāuzņemas atbildība par notiekošo UR un citās institūcijās, kurām jānodrošina normāla tiesiskā vide un atbilstoši tiesiskie standarti. 

Šeit runa ir par UR valsts notāres Ivetas Leitānes 2019. gada 2. janvārī pieņemto lēmumu reģistrēt izmaiņas Olmafarm dalībnieku reģistrā, iegrāmatojot, ka 40 Olmafarm kapitāla daļu pieder domājamās daļās šādiem dalībniekiem: Annai Emīlijai Maliginai (1/3 domājamās daļas no Olmafarm 40 kapitāla daļām) un Nikai Saveļjevai (1/3 domājamās daļas no Olmafarm 40 kapitāla daļām). Savukārt atlikusī 1/3 domājamās daļas pieder mirušajam Maliginam, kurš, pēc Lapiņa domām, vispār ir absurda juridiska situācija, kad mirusi persona vairāk nekā gadu pēc nāves joprojām tiek uzskatīta par oficiālu uzņēmuma kapitāla daļu īpašnieku.