Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Bažījas par likuma interpretāciju, pieprasot žurnālistiem atklāt savus avotus

Laikraksta Zemgales Ziņas galvenā redaktora vietnieks Edgars Kupčs ir izmantojis tiesības neatklāt informācijas avotu, un, visticamāk, policija nemēģinās pārsūdzēt tiesas spriedumu. Taču pats kriminālprocess, kas pret E. Kupču ierosināts par neslavas celšanu Jelgavas novada domes ārpakalpojumos algotajam juristam Dzintaram Lagzdiņam, visticamāk, nonāks tiesā, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lieta pret žurnālistu E. Kupču ierosināta saistībā ar rakstu, kurā viņš atstāstīja Dz. Lagzdiņa teikto tiesā un no jurista vārdiem izdarījis secinājumus par viņa apšaubāmajām darbībām. Zemgales Ziņu 5. februāra numurā lasāms, ka tiesvedībā par parāda piedziņu Dz. Lagzdiņš apgalvojis, ka, strādājot Valsts zemes dienestā, kādam uzņēmējam par naudu sniedzis ziņas par valstij piederošajām brīvajām zemēm.

Žurnālists atteicās izpaust avotu, kurš viņa rīcībā nodeva tiesas sēdes protokolu, uz kura pamata tapa raksts par Dz. Lagzdiņu. Tāpēc Jelgavas tiesā policija iesniedza ierosinājumu par pienākumu atklāt šo avotu. Tiesas sēde bija slēgta, un E. Kupčs šobrīd drīkst stāstīt tikai to, ka viņam informācijas avoti tomēr nebūs jāatklāj un ka policija, visticamāk, nevērsīsies augstākas instances tiesā. Tikmēr Latvijas Žurnālistu asociācija jau aicinājusi pārbaudīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Kristīnas Dzalbes pieņemto lēmumu pamatotību un profesionālo neatkarību, ierosinot kriminālprocesu pret E. Kupču.

Gadījums ar E. Kupču sasaucas ar līdzīgu gadījumu Lietuvā, kur ar tiesneša rīkojumu ziņu aģentūras Baltic News Service (BNS) redaktorei tika pieprasīts atklāt informācijas avotu. Vēlāk Viļņas tiesa secināja, ka kratīšana redaktores mājās, garāžā un automašīnā bijusi nelikumīga. Savukārt Latvijā pēdējos gados skaļākais gadījums bija 2010. gadā, kad notika kratīšana žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, mēģinot noskaidrot viņas informācijas avotu saistībā ar noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas jeb tā dēvētajā Neo lietā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēma, ka Latvijas valstij jāsamaksā I. Naglai 20 000 eiro, un valdība nolēma šo spriedumu nepārsūdzēt.

Latvijas Žurnālistu savienības un Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāvji norāda uz vēl kādu aspektu - Rīgā tiesas ar šādiem gadījumiem saskaras biežāk, tādēļ zina, kā šādās situācijās rīkoties, un labāk pārzina procedūru. Tiesas ārpus Rīgas ir ar mazāku pieredzi un visbiežāk skatās uz šo lietu no pretējās puses viedokļa, tātad žurnālistam nelabvēlīgi, atzīst Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle, TV3 raidījuma Nekā personīga režisore Arta Ģiga.

Plašāk lasiet rakstā Izmanto, lai tiktu pie avota, piektdienas, 6.decembra, laikraksta Diena 6.lpp.! 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas