Viņš nesen Dienai uzsvēra, ka ārlietu ministrs šo darbu nevarēs apvienot ar saviem pienākumiem. Tas varētu būt ES lietu ministrs vai valsts ministrs, bet tiklab politiskais valsts sekretārs premjera komandā. Pēc Rinkēviča domām, nevienam politiķim šajā darbā nebūs iespējams strauji "ielēkt" un pēc kandidāta būs jāraugās diplomātu aprindās.
Citu valstu pieredze liecina, ka šādi amati - vairākos gadījumos kā Eiropas lietu ministru posteņi - bijuši ikvienā prezidējošā valstī, sākot ar Īriju, Dāniju, Franciju, Poliju un beidzot ar Lietuvu. Ar kolēģi vienisprātis ir arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība). Viņa norāda uz šī valdības pārstāvja pienākumu piedalīties Eiropas Parlamenta dažāda līmeņa sēdēs, un tāpēc ir rekomendēts nominēt politiski atbildīgu personu. Uz vaicāto, vai Kalniņa-Lukaševica pieļauj, ka amatā varētu deleģēt arī Saeimas deputātu, viņa atbild diplomātiski - politiķe negribot būt kategoriska, bet par labu izvēli uzskatītu kādu no diplomātiem. Viņa arī piebilda, ka diemžēl par posteņa nepieciešamību nav izdevies pārliecināt partnerus.
Vēl nav zināms, kuriem politiskajiem spēkiem pēc Saeimas vēlēšanām pilsoņi būs uzticējuši veidot nākamo valdību, bet tagadējie sabiedrotie šajā jautājumā ir rezervēti.
Plašāk lasiet Ināras Egles rakstā Bez ministra ES prezidentūrā neiztikt piektdienas, 11.jūlija, laikraksta Diena 7.lpp.!