Bez politiskas piegaršas

20. decembrī Valsts prezidenta pilī notiks noslēdzošā, pēc kārtas piektā diskusija, kura veltīta augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņai, kurā piedalīsies visas ieinteresētas puses. Padomju aizstāvju arguments ir, ka tādējādi tiks nošķirta stratēģisko lēmumu pieņemšana no izpildes, stratēģijas izstrāde no tās īstenošanas. Savukārt idejas pretinieki apelē pie augstskolu autonomijas principa, bažījoties par politisku iejaukšanos.

Vakar izplatītajā Rektoru padomes vēstulē Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam (JV) un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) uzsvērts, ka augstskolu pārvaldības jautājumā jāievēro brīvprātības princips padomju veidošanā. "Augstskolu attīstību nosaka vairāki faktori, no kuriem neapšaubāmi svarīga ir arī uz attīstību vērsta, dinamiska, uz pārmaiņām reaģēt spējīga iekšējā pārvaldības sistēma. Tomēr ir kļūdaini augstskolu iekšējo pārvaldību saistīt tikai ar pārvaldības institucionālo modeli, pārmaiņas reducējot uz jaunu pārvaldes orgānu ieviešanu," norādīts vēstulē.

Vienlaikus vēstules autori arī uzsver, ka pirms padomju ieviešanas augstskolās ir jātiek skaidrībā ar tādiem jautājumiem kā izsmeļošs padomes funkciju apraksts, padomes locekļu kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas procedūra, personāla/ ārējo pārstāvju grupas, no kurām tiek izvēlēti kandidāti, padomes locekļu atbildība par padomes pieņemtajiem lēmumiem un politiskās ietekmes risku novēršana, izvēloties padomju locekļus. Rektoru padomes vārdā tās priekšsēdētāja un Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela pauž: "Lai pilnvērtīgi īstenotu augstskolas uzdevumus, nepieciešams garantēt augstskolu autonomiju. Augstskolu autonomija ir fundamentāls Eiropas augstākās izglītības telpas pamatprincips. Augstskolas kā pašpārvaldes institūcijas uzņemas atbildību par to īstenotajām studijām un pētniecību."