Kamieļus var sastapt Rīgas Zooloģiskajā dārzā, lamas un alpakas tagad ganās arī dažā labā Latvijas lauku saimniecībā, bet tik daudz un tik skaistu kamieļveidīgo kā Rakšos mūszemē vēl nekur nevar apskatīt, apčamdīt un sabučot. Gunārs ļauj noglāstīt kamieli, papaijāt tikko dzimušās alpaku meitenītes un stāsta par Rakšu četrkājainajām personībām: "Saimnieks Kristaps Blaus pirmās sešas lamas no Vācijas atveda 2006. gadā, visas pārējās lamas ir Latvijas pilsones, jo dzimušas Rakšos. Mazliet vēlāk tika atvestas alpakas un arī gvanako, kas dzīvnieku pasaulē tiek uzskatīts par lamu un alpaku priekšteci. Pirmie divkuprainie kamieļi Sahibs un Fatima Rakšos ieradās 2008. gadā. Tagad mums ir 15 kamieļu, 40 lamu, 20 alpaku, viens gvanako. Viņiem šeit ļoti patīk, un siltajā laikā - no maija līdz septembra beigām -, kad kamieļveidīgie laiž pasaulē pēcnācējus, Rakšos gandrīz ik dienu dzimst pa mazulim, kuri jau pēc dažām stundām stipri stāv uz kājām."
Lamu aplokā Gunārs iepazīstina ar pūkainajām un komunikablajām personībām: "Esam novērojuši, ka vecāku raksturs bieži iedzimst bērnos. Piecpadsmit gadu vecajam Mārvinam ir labākā apetīte ganāmpulkā, lielais nekauņa Ronijs domā, ka Rakši eksistē viņa dēļ, Mario ļoti patīk kvadricikls, Fredis ir intelektuālis, kurš tieksies "izlasīt" jebkuru instrukciju, Andrītis cenšas saprast aploka krampīša funkciju, Dora ir nenormāla uz bučošanos. Mūsu un arī apmeklētāju mīlulis Ādolfiņš dara visu, ko nedrīkstētu darīt, piemēram, viņam patīk nozagt lāpstu vai maisu un aizstiept projām, bet reiz, ieraudzījis dīķī savu spoguļattēlu, viņš lēca tam virsū. Pēc peldes nebēdni žāvējām ar fēnu."
Noela, Marta, Dēzija, Tince, Albertīne, Keita, Kamilla, Adele, Zane… Gunārs stāsta, ka vārdus jaundzimušajiem sākumā likuši pēc kalendāra: "Kurā dienā piedzima, tā cilvēka vārdu devām. Tā es tiku arī pie vārdabrāļa lamas Gunāra. Tagad vārdus liekam pēc dzīvnieka ģīmja un līdzības."
Bagāts gads
Pirmajā acu uzmetienā grūti atšķirt lamu no alpakas. Gunārs pacietīgi skaidro: "Alpakas ārēji ir līdzīgas mazai lamai, sver ap 95 kg. Dzimtenē Andu kalnos tās audzē tikai vilnas iegūšanai. Lamas, kuru dzimtene arī ir Dienvidamerika, ir lielākas, masīvākas, arī to svars ievērojamāks - 180-220 kg. Lamas galvenokārt pārnēsā nastas. Rakšu alpakas un lamas ir ļoti draudzīgas, bērniem vienmēr iet klāt ar sirdi un dvēseli. Šovasar Rakšos gaidāms ievērojams lamu un alpaku pieaugums, jo septiņpadsmit lamu un alpaku mammītes ir gaidībās; divas skaistas alpakas piedzima pirms divām nedēļām - baltā ir Sindija, viņai viena acs ir tumši, otra - gaiši zila. Otra ir brūnulīte Tīne."
Kāpēc kamieļveidīgie ir naski uz spļaudīšanos? Gunārs mierina: "Lamas uz cilvēkiem nespļauj, bet cita uz citu gan. Tas gan greizsirdības dēļ riesta laikā, gan cīnoties par kādu kārumu. Turklāt lamām nepatīk neviens, kas ir augumā dižāks par viņām. Kad lama grasās spļaut, viņa vispirms paceļ degunu, atglauž ausis un cieši skatās acīs. Tad seko spļāviens. Tas izskatās kā no pulverizatora izsmidzināts ūdens un siekalu maisījums un ir brīdinājuma signāls. Seko otrs spļāviens, tad lama notēmē trešo reizi - viņas kuņģa saturs ir precīzs kā lode un nebūt nesmaržo pēc rozēm. Ja lama grasās spļaut, nevajag mukt, bet jānovērš skatiens un jāsper solis sāņus."
Rakšos neviens dzīvnieks nebaidās no cilvēkiem, jo no pirmajām dzīves dienām visi ir kopā. Apmeklētāji priecājas atrasties tuvumā dzīvniekiem, bet četrkājainie gluži vai kūst no uzmanības un mīļošanās. Gunārs stāsta: "Rudenī un ziemā, kad skolas bērni un ģimenes Rakšos ierodas retāk, mūsu dzīvnieki skumst, viņiem pietrūkst sirsnīgās komunikācijas, kaut paši cenšamies katru apmīļot."
Vērtīgs pirkums
Rakšos mīt arī skaistie "tuksneša kuģi" kamieļi, Sahibam un Fatimai ir brīnišķīgu pēcnācēju pulks. 2013. gadā Rakšusaimnieks Vācijā ieraudzīja baltu vienkupra kamieli, ko sauc arī par dromedāru. Rakšu saimniece Elija Krauze stāsta: "Kamielēnu atvedām uz Latviju tikai pusgadu vecu un nosaucām par Šakilu - kā slaveno dižā auguma NBA basketbolistu Šakilu O'Nīlu, jo baltā brīnuma tēvs augumā ir trīs metrus augsts. Dienās Šakils būs augstākais dromedāru kamielis Baltijā. Pirmo nedēļu, atšķirtam no mātes, Šakilam asaras bira kā mazam bērnam. Tad viņu savā gādībā pārņēma pieredzējusī kamieļmāte Fatima, un Šakils uzreiz nomierinājās."
Atvadoties kafejnīcā nogaršojam kamieļmātes piena pankūkas. Ēdu tādas pirmo reizi, tāpēc klusi novēlu sev mīlestības pilnajos Rakšos atgriezties atkal un atkal.