Arī Valsts ieņēmumu dienesta dati par mazumtirdzniecībai nodoto tabakas izstrādājumu apjomu rāda, ka šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2020. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, cigarešu patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 12,2%, cigāru patēriņš – par 40,8%, smēķējamā tabaka pārdota par 38,9% vairāk, tajā pašā laikā mazumtirdzniecībā pārdotās karsējamās tabakas apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis par 6,5% mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko eksperti skaidro ar savā ziņā neloģisku likumdevēja lēmumu nodokļa likmi tradicionālajai tabakai celt teju vai simboliski, kamēr mazāk kaitīgajiem alternatīvajiem produktiem to noteikt nesamērīgi augstu.
Lai gan akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem tiek piemērots tostarp ar mērķi, lai tos padarītu dārgākus un mazinātu to patēriņu un kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, tomēr šobrīdējie dati liecina, ka kopumā tabakas izstrādājumus Latvijā patērē vairāk, jo pieaudzis gan legālais, gan nelegālais tabakas nozares tirgus. Piemēram, nelegālais tabakas tirgus pērn pieauga līdz 19,1%. Un diemžēl jāsecina, ka līdz ar to savā ziņā neveiksmīga ir izrādījusies gan akcīzes nodokļa politika, gan arī Veselības ministrijas iniciatīva noteikt, ka tabakas izstrādājumus veikalos nedrīkst izlikt publiski redzamā vietā, kā arī lēmums aizliegt tabakas izstrādājumus ar mentola garšu un smaržu.
Dīvaina labvēlība pret cigaretēm
Saeimas neatkarīgā deputāte Ļubova Švecova sarunā ar Dienu atgādina, ka akcīzes nodokli pārsvarā piemēro produktiem, kas ir kaitīgi, piemēram, alkoholam un tabakai. Un akcīzes nodoklis šajā gadījumā ir kā instruments, kas mazina šādu produktu lietošanu, jo palielina tā cenu, un cilvēks kādā brīdī sāk domāt, vai viņš var finansiāli atļauties iegādāties šādu veselībai kaitīgu produktu. "Kad Finanšu ministrija pērn iesniedza priekšlikumu grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, rosinot par 5% celt akcīzi cigaretēm, viņi prognozēja, ka to patēriņš kritīsies. Taču pēc cipariem šodien redzam, ka patiesībā patēriņš nevis samazinās, bet pieaug, un redzam, ka arī iekasēto nodokļu apjoms līdz ar to palielinās un šogad ir iekasēts vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā," norāda deputāte, piebilstot, ka faktiski tas nozīmē, ka likmes celšana šādā apjomā nav sekmējusi cigarešu patēriņa samazināšanos.
Ļ. Švecova atgādina, ka opozīcijas deputāti pērn bija iesnieguši priekšlikumu celt akcīzi cigaretēm par 10%, turklāt diskusiju gaitā pat paši nozares uzņēmumi bijuši ar mieru, ka akcīzes nodoklis cigaretēm tiktu palielināts par 6%. Tomēr beigās Saeimas vairākums izlēmis celt nodokļa likmi tikai par 5%.
«Aizvien tabakas izstrādājumu tirgū 90% produktu ir tradicionālās cigaretes. Diemžēl pērn pozīcijas deputāti nepiekrita opozīcijas priekšlikumam, un man bija aizdomas par politisku tirgošanos un vienošanos, lai parastajām cigaretēm akcīzes nodokļa likmi celtu tikai par 5%, tajā pašā laikā jaunajiem bezdūmu produktiem likmi ceļot ļoti būtiski. Manuprāt, tik krasa likmes celšana alternatīvajiem produktiem sekmē šo produktu kontrabandas un attiecīgi nelegālā tirgus daļas pieaugumu, jo šos produktus var par zemāku cenu iegādāties internetā vai arī Lietuvā un Igaunijā. Un te vēl ir jautājums – kādēļ tā sauktajā alkohola karā teju nedēļas laikā parlaments nolēma samazināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas jomā koalīcija atstāja tikai 5% nodokļa pieaugumu parastajām cigaretēm, bet krasi palielināja alternatīvajiem produktiem?» pauž deputāte, piebilstot, ka arī dažādi pētījumi pierāda, ka tradicionālo cigarešu dūmi ir kaitīgāki gan pašiem smēķētājiem, gan arī blakus esošajiem cilvēkiem, tāpēc opozīcija uzskatījusi, ka ar lielāka nodokļa noteikšanu tradicionālajām cigaretēm varētu smēķētājus vismaz motivēt izvēlēties citus, mazāk kaitīgus tabakas izstrādājumus, kas šobrīd ir pieejami tirgū.
"Savulaik piedalījos pētījuma par akcīzes nodokļa politiku Baltijas valstīs prezentācijā, kurā bija secināts, ka akcīzes nodokli klasiskajiem tabakas izstrādājumiem (cigaretēm – red.) var celt bez sagaidāmām negatīvām sekām līdz pat 10% apjomā. Būtībā arī zinātnieki ir secinājuši, ka cigaretēm ir iespējams šādā apjomā celt nodokli bez riska, ka tas sekmēs nelegālā cigarešu tirgus daļas pieaugumu. Turklāt redzot tiesībsargu diezgan labos rezultātus tabakas kontrabandas un nelegālā tirgus apkarošanā, ir liela varbūtība, ka nelegālais cigarešu tirgus nepieaugtu. Tajā pašā laikā grūti pagaidām vēl spriest, vai un kādā apjomā pēc būtiskās nodokļa celšanas ir pieaugusi alternatīvo tabakas izstrādājumu nelegālā tirgus daļa. Turklāt diskutabls ir jautājums, vai Lietuvā vai Igaunijā iegādātas un Latvijā ievestas elektroniskās cigaretes var tikt uzskatītas par kontrabandu, lai gan nodokļi par tiem Latvijas budžetā nav iemaksāti," pauda Ļ. Švecova.
Likme būtu jāceļ vairāk
Deputāte arī pieļāva, ka gadījumā, ja Saeimā tiks skatīti kādi grozījumi likumā par akcīzes nodokli, viņa varētu apsvērt iespēju iesniegt priekšlikumu celt akcīzi cigaretēm par 10%.
"Es nesaku, ka es viennozīmīgi iesniegšu šādu priekšlikumu, bet apsvēršu šādu iespēju. Ja likums būs atvērts, es noteikti apsvēršu par priekšlikuma iesniegšanu pacelt akcīzes nodokli cigaretēm nevis par pieciem, bet desmit procentpunktiem, tieši tāpat, kā tika rosināts pērn. Saprotiet – ja paši tirgus dalībnieki piekrita nodokļa celšanai par 6%, tad naudas izteiksmē šis 1% ir pietiekami jūtams pieaugums, ko var izmantot, piemēram, vēža slimnieku ārstēšanai. Tas ir resurss, kas novirzīts no kaitīga produkta un ko var izmantot svarīgiem mērķiem. Tāpēc izbrīnīja īpaša labvēlība no pozīcijas deputātu puses pret cigaretēm – mums pilnīgi pietiek ar 5% (cigaretēm), bet mēs uzliksim augstāku nodokli tiem jaunajiem produktiem," pauda deputāte.
Vērojot likumdevēja attieksmi pret nodokļu politiku tabakas jomā, arī nozares ekspertiem radies priekšstats, ka valdībai nav svarīgi iegūt papildu līdzekļus valsts budžetā, kā arī mazināt kaitīgu produktu lietošanu, it īpaši zinot, ka ap 90% tabakas un nikotīna izstrādājumu tirgus un likumsakarīgi arī akcīzes nodokļa ieņēmumus veido cigaretes. Tajā pašā laikā Latvijas politiķi papildu ieņēmumu gūšanā koncentrējas tikai uz alternatīvajiem un veselībai mazāk kaitīgajiem produktiem, ceļot likmes par 100%–1000%.
Jāatgādina, ka 2020. gadā nodoklis cigaretēm netika palielināts vispār, savukārt turpmākajos trijos gados to plānots palielināt tikai par 5% (šādu priekšlikumu izteica tabakas ražotājs Japan Tobacco). Eksperti arī aprēķinājuši, ka gadījumā, ja pērn valdības koalīcija būtu atbalstījusi opozīcijas deputātu priekšlikums palielināt akcīzi cigaretēm mazliet straujāk (par 10%), jau šogad valsts budžetā tiktu papildus iekasēti vismaz trīs miljoni eiro.