Pasta nozares komersanti cer, ka trešajā lasījumā tiks pieņemts tāds likumiskais ietvars, kas sekmēs nozares izaugsmi, nevis sagraus konkurenci un novedīs pie valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts (LP) monopola saglabāšanas. Jāpiebilst arī, ka līdz 2014. gadam tieši LP deleģēta universālā pasta pakalpojumu (UPP) sniegšana.
Diena jau rakstīja, ka jau no šī gada sākuma pasta tirgus Latvijā uzskatāms par liberalizētu, bet pasta nozarē strādājošie komersanti un viņus pārstāvošā Latvijas Tiešā mārketinga asociācija (LTMA) uzskata, ka ierēdņu un politiķu lēmumi rada iespaidu - tiek darīts viss iespējamais, lai LP atrastos labvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar citiem pasta nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Arī Saeimas jau otrajā lasījumā pieņemtajā grozījumu Pasta likumā redakcijā pasta nozares komersanti saskatījuši draudus pasta tirgus attīstībai, pat - pastāvēšanai. Diena jau vēstīja, ka pasta nozares komersanti it īpaši iebilst pret likuma normu, ka "UPP sniedzējam ir tiesības slēgt ar juridiskajām personām individuālas vienošanās par cenām".
"Nav pieņemams, ka netiek kontrolētas atlaides, ko UPP pakalpojuma sniedzējs var piedāvāt. Te iespējams cenu dempings, lai konkurentiem atņemtu klientus, un nav izslēgta tirgus kropļošana," norāda Abonēšanas centra Diena valdes priekšsēdētājs Valters Streļuks. Šāda norma, kas pieļauj slēgt vienošanos par individuālajām cenām, vispār likumā nebūtu jāiekļauj, uzsver V. Streļuks, paužot ne vien savu, bet arī visas LTMA viedokli.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, bezpartejiskais Saeimas deputāts Klāvs Olšteins vakar Dienai atturējās komentēt priekšlikumus grozījumu Pasta likumā trešajam lasījumam, bet pauda cerību, ka "diskusijas laikā nonāksim pie kompromisiem."