Pētījumi gan rāda, ka jauniešiem tās trūkst, tāpēc katru gadu jauniešu grupā vecumā no 18 līdz 29 gadiem aug saslimšana ar HIV un citām STI. Sava vaina gan jāuzņemas arī valstij, jo Latvijā nav sakārtotas sistēmas, kā efektīvi nodrošināt profilaksi, pirmdien raksta Diena.
Slimību profilakses un kontroles centra statistika liecina, ka Latvijā ar katru gadu arvien aug jaunu inficēšanās gadījumu skaits ar HIV. Turklāt HIV izplatība sieviešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir ļoti augsta, sasniedzot gandrīz tādu pašu līmeni kā vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Tomēr ar HIV inficējas arī vēl jaunāki pusaudži. Kā Dienai norādīja Rīgas Stradiņa universitātes docente un sabiedrības veselības speciāliste Anda Karnīte, katru gadu vidēji tiek diagnosticēti 30 līdz 40 HIV gadījumu jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, pērn tādi bijuši 33, un vairāk nekā puse - iegūti dzimumsakaru ceļā. Speciālisti gan šāda statistika nepārsteidz, jo pētījumi liecina, ka jauniešu zināšanas par HIV ir sliktas. Labas zināšanas visās vecuma grupās ir mazāk nekā pusei iedzīvotāju, un - jo jaunāks ir cilvēks, jo trūcīgāka ir izpratne.
Tam, ka Latvijā pietiekami netiek domāts par profilaksi, piekrīt arī biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. Viņa Dienai sacīja, ka atbildība ir jāuzņemas gan ģimenēm, gan skolai un valstij. Attiecīgi ģimenēs jāmāca vērtību sistēma, skolās skaidri un gaiši jāskaidro, kā šādas infekcijas var iegūt un kā no tām izvairīties, un valstij ir jādomā par profilaksi. Statistika rāda, ka līdz šim īstenotie pasākumi nav pietiekami efektīvi un mērķi nesasniedz. Viņai nav arī pārliecības, ka situācija uzlabosies, jo šobrīd procesi pat virzās pretējā virzienā.
Sekas zināšanu trūkumam jauniešu vidū gan parādās, arī runājot par citām STI. Piemēram, pērn gandrīz 42% no visiem reģistrētajiem gadījumiem saslimšanas ir konstatētas jauniešiem līdz 25 gadu vecumam. Izplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija jauniešu vidū ir hlamidioze. Pērn 46% gadījumu tā konstatēta jauniešiem līdz 25 gadu vecumam. Tomēr jāņem vērā, ka tie ir tikai reģistrētie gadījumi, patiesā situācija varētu būt daudz bēdīgāka. Karnīte gan akcentē, ka uz citu Eiropas valstu fona Latvija izskatās samērā labi, tomēr tas nav tāpēc, ka saslimstība te būtu zemāka, - Latvijā liels īpatsvars no visām saslimšanām vienkārši netiek reģistrētas.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 13.oktobra, avīzē Diena!