Jūnijā, kad Diena pirmajā dakteru klaunu darbadienā BKUS satika Lauri, viņš stāstīja, ka iesaistījies programmā, jo vēlējies atrast nodarbošanos, kas būtu gan neparasta, gan izaicinoša, bet reizē arī palīdzētu citiem. Lauris toreiz atklāja, ka nebaidās no dzīves realitātes, piemēram, slimības vai nāves, jo slimnīcā viņš pievērš uzmanību bērna emocijām un pašam cilvēkam, nevis diagnozei. Patlaban gan Lauris ir izlēmis, ka šāds darbs viņam nav piemērots, iespējams, tieši smago emociju dēļ, kādas var rasties, strādājot ar bērniem slimnīcā.
Patlaban BKUS strādā 13 dakteru klaunu, viens - Ventspils slimnīcā. Bērnu slimnīcā viens no klauniem ir studente Signija, kura patlaban raksta bakalaura darbu un strādā par administratori. Brīvajā laikā vismaz reizi nedēļā, uzlikusi sarkano klauna degunu, viņa dodas uz Bērnu slimnīcu. Aiz lielā, sarkanā deguna var paslēpt emocijas, noslēpties no sevis, un tad viss ir kārtībā, saka Signija, stāstot par emocijām Bērnu slimnīcā. Daktera klauna pienākumus viņa ir apņēmusies pildīt arī turpmāk, jo ir patīkami redzēt smaidus gan bērnu, gan viņu vecāku, gan ārstu sejās. Viņa gan uzsver, ka vēl daudz ir jāmācās, lai kļūtu par īstiem profesionāļiem, arī ārsti ne vienmēr lūdz klauna palīdzību. "Ceru, ka ar laiku ārsti sapratīs mūsu mērķi un nesāks procedūras bez mums. Pagaidām ir tā, ka uz procedūrām mūs īsti nesauc. Mums pašiem ir jāiet un jāuzmācas ar savu klātbūtni," stāsta Signija. Arī Bērnu slimnīcas galvenā māsa Dita Raiska Dienai atzīst, ka dakteri klauni vairāk iepazīti kā jautrības radītāji un nesēji. Vēl nepieciešams laiks, lai dakteri klauni būtu līdzās ārstam vai māsai, veicot medicīnisku manipulāciju, un palīdzētu bērniem pārvarēt arī šos emocionālos brīžus slimnīcā, uzskata Raiska.
Visu Annas Bērziņas rakstu lasiet piektdienas, 13.decembra, laikrakstā Diena!