Demogrāfijas politika ar rezultātu

Piekrītu! Man šķiet, ka FM nemaz nav iedziļinājies šīs problēmas būtībā, jo skatoties no saviem augstākiem ienākumiem visi ar mazām algām ir trūcīgi:-) Vienmēr taču ir jāņem vērā IENĀKUMI UZ ĢIMENES LOCEKLI, nevis tikai algu vien. Ļoti ceru, ka tuvākos mēnešos izdosies šo pārpratumu izskaidrot un kliedēt.

Esmu pamanījis, ka dažiem Vienotības politiķiem dikti patīk piesaukt ideju, ka viņi mazināšot nevienlīdzību ceļot neapliekamo minimumu mazo algu saņēmējiem. Tajā brīdi viņi "aizmirst", ka nav tāda GINI indeksa (populārākais veids, kā rēķina nevienlīdzību) algām vai pensijām. GINI indeksu rēķina ienākumiem uz mājsaimniecības locekli. Tas nozīmē, ka būtiski mazināt nevienlīdzību var', galvenokārt, ceļot atvieglojumus par apgādājamajiem, nevis neapliekamo minimumu jebkuram strādājošajam.

Tieši tā - šie dati ir tikai par LATVIJĀ dzimušiem bērniem. Ārpus Latvijas piedzimst vēl vismaz 3000 Latvijas pilsoņu bērni ik gadus (kas būtu vismaz 15% no pasaulē dzimušiem L.pilsoņu bērniem). Protams, ik viens latvietis, kas atgriežas Latvijā šo situāciju uzlabo.

Patiesībā kopš ir pieņemts likums par dubultpilsonību, ļoti daudzi ārzemēs dzīvojošie latvieši vismaz tajās valstīs, kur to var, izvēlas saviem bērniem abas pilsonības. Bet novirzīšanās no tēmas viss šis stāsts bija jau no paša sākuma. Kā atbilde uz Jūsu pašu pirmo komentāru derēs I. Meža komentārs tepat augstāk: "I.Mežs Nav jēgas skatīties cik meiteņu piedzima 80.gados, ja tagad 30% ir aizbraukušas. Lūdzu apskaities datus par to cik sieviešu šajā vecumā dzīvo Latvijā tagad - un redzēsi, ka jau vairākus gadus šo sieviešu skaits strauji samazinās, bet dzimstība turpretīm pieaug. Un arī 80gadu dzimstības bums šodienas vecumpiramīdā vairs nav ievērojams." Tātad tie optimistiskie dati NAV veidoti uz ārvalstīs dzīvojošo statistikas pamata. Līdz ar to visas spekulācijas, kur viņi savus bērnus reģistrējuši un kur dzīvo patiesībā, pieder pie citas tēmas. Šī pozitīvā statistika ir veidota uz Latvijā, nevis ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu pamata.

Strīds par automātisko pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem, dažādiem cenziem dažādās vācijās - īstenībā ir strīds ne par ko. Tas labākajā gadījumā. Sliktākajā - diskusijas novirzīšana uz nebūtiskiem sīkumiem. --- Fakts ir un paliek : Abs. vairākums vecāku, kuri ir izceļojuši no lv pēc krīzes sākuma, piedzimstot bērnam, reģistrē viņu kā lv pilsoni. Nav viņiem formāla pamata pieprasīt bērnam citu pilsonību, pat ja tas ir iespējams. Turklāt - ja arī bērns ir piedzimis Īrijā, kur šobrīd dzīvo vecāki, nereti viņi pat neapsver jautājumu par Īrijas pilsonības pieprasīšanu bērnam vien. Viņi ir viena ģimene! Garantijas un drošības par mūžīgu palikšanu tieši Īrijā nav - vecā nelāgā pieredze nedod... --- Es šeit un iepriekš ne par statistiku - kur nu vēl "oficiālo". Es - par to, ko redzu un zinu PERSONĪGI.

Pirms gada mana māsīca, kura desmit gadus dzīvo Nīderlandē, bet vēl arvien ir Latvijas pilsone un par Nīderlandes pilsoni nemaz (pagaidām vismaz) netaisās kļūt, savu jaundzimušo bērnu reģistrēja ar dubulto pilsonību - Latvijas un Nīderlandes.

Es jau arī neteicu, ka tā ir visās valstīs, bet daudzās. Kāpēc bijušo VFR? To valsti arī tagad tā sauc - Vācijas Federatīvā Republika jeb Bundesrepublik Deutschland. Es jūtu, ka Jums tiešām ir izcilas zināšanas :)), diskusija ir dziļi jēgpilna. Un patiesībā arī tas Jūsu ieteikums visām braukt uz Vāciju dzemdēt ir tāds pastulbs, jo labuma no tā nekāda, ja vecāki ne savu, ne bērna dzīvi ar šo valsti nesaista. Man šķiet, ka arī Lielbritānijā ir ļoti līdzīgi. Katrā ziņā arī Latvija varētu nedot savu nepilsoņu pēcnācējiem pilsonību automātiski tad, ja tā nebūtu tik izplatīta prakse Rietumeiropā. Jo zobju sāpju dēļ varētu arī pakļauties, piemēram, ANO spiedienam un dot pilsonību uzreiz un visiem LR nepilsoņiem, kā to izdarīja Lietuva (jo tur viņu ir maz), taču to Latvija droši var atteikties darīt tāpēc, ka Rietumeiropā nevienā valstī tādas prakses nav. Tāpēc jau arī, neskatoties uz visiem Krievijas un LR nepilsoņu protestiem, neviens neko nav varējis ne Latvijai, ne Igaunijai šajā ziņā uzspiest. Savukārt automātiski pēc dzimšanas fakta nepilsoņu bērniem dot pilsonību gan ir Eiropas prakse. Starp citu, par vāciešu stulbumu arī pārsteidzāties. Pat Latvijas nepilsoņi nemaz tā nesteidzas savus bērnus reģistrēt kā LR pilsoņus, lai gan paši klaigā jau teju 25 gadus, ka viņiem neesot iedevuši pilsonību. Tādas tiesības nebūt nenozīmē, ka tās arī 100% izmanto. Tieši tāpat kā tālu ne visas sievietes, kuras apstākļu sakritības dēļ ir dzemdējušas bērnu Vācijā, neies prasīt bērnam Vācijas pilsonību. Jo priekš kam, ja ar šo valsti nesaista ne savu, ne bērna nākotni?

Tas ir tiesa, ka bērna vecāki no tā ātrāk par pilsoņiem nekļūs, bet bērnam gan ir tiesības uz pilsonību. Par Šveices Konfiderācijā, kur pilsonību iegūt laikam ir visgrūtāk un naturalizācijas process ir visilgākais un sarežģītākais, pret grūtniecēm ir īpaša attieksme, piemēram, kādai iebraucēju sievietei, kurai atteica pagarināt uzturēšanās atļauju, kamēr viņa vēl nebija stāvoklī, vairs nedrīkst atteikt tad, kad viņa ir stāvoklī. Par Vāciju vispār - ja tikai lidojot cauri ar pārsēšanos kādā Vācijas pilsētas lidostā grūtniecei piedzimst bērns, viņa teorētiski var prasīt tam bērnam Vācijas pilsonību. Ne sev, protams, tikai bērnam.

VFR, piemēram. Arī LR. Nepilsoņiem dzimušos bērnus vecāki, ja grib, var reģistrēt kā LR pilsoņus arī tad, ja paši nav ieguvuši LR pilsonību.

Nosauc man to EIROPAS valsti, kurā nepilsoņiem dzimušiem bērniem ir automātiska pilsonība. Un man zināmajās valstīs pilsonības cenzs ir 5 gadi, varbūt, ka ir arī tādas, kur 7 gadi.

Lielākajā daļā Rietumeiropas valstu tās valsts pilsonība uzreiz pienākas visiem tur dzimušajiem, neņemot vērā to, kādas valsts pilsoņi ir viņu vecāki un cik ilgi ir nodzīvojuši minētajā valstī. Pats dzimšanas fakts dod tiesības uz tās valsts pilsonību. Tā ka tas nu gan nav taisnība, ka citās ES valstīs dzimušos latviešu bērnus nemaz nevar citādāk piereģistrēt, kā tās valsts pilsoņus. Zinu arī to, ka, tā kā tagad var iegūt arī dubultpilsonību, daudzi vecāki izvēlas saviem bērniem abas pilsonības - gan Latvijas, gan tās valsts, kurā dzimuši.

un kur kas nav savā vietā patlaban?

Brīnos par pārmetumu. Neko nav nodarījuši - arī viņiem vajag palīdzēt. Kamdēļ pretstatat? Vai tad tāpēc nevajag palīdzēt viņu bērniem vairāk, jo viņu vecākiem nepalīdzēja pietiekoši? Un IIN neapliekamais minimums par bērnu, kā arī ģimenes pabalsts attiecas uz vecākiem, kam ir mazgadīgi bērni - tātad visi, kas ir dzimuši pēc 1996.gada.Man arī ir jau 2 pieaugušas meitas - bet tāpēc nepārstāju aizstāvēt to vecāku intereses, kam ir mazi bērni.

Precizēts dzimstības bums 20.gs. astoņdesmitajos bija cieši saistīts ar valsts darbību 20.gs. astoņdesmitajos gados PSRS uzsāka plašu demogrāfijas atbalsta politiku. Sekoja būtisks dzimstības pieaugums. Varbūt tā bija tikai sakritība. 21.gs. sākumā Igaunija uzsāka plašu demogrāfijas atbalsta programmu. Sekoja būtisks dzimstības pieaugums. Varbūt arī tā bija tikai sakritība.

piekrītu