Pagājušajā nedēļā bija ziņa, ka iekšlietu ministrs iesniedzis izskatīšanai Saeimā likumprojektus viltus ziņu apkarošanai. Kāpēc šī tēma aktualizējusies tieši tagad?
Šī tēma šobrīd ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, un es pat teiktu – pasaulē. Jāatzīst, ka viens no pamatapdraudējumiem tieši informatīvajā telpā ir dezinformācijas izplatīšana. Tas ne tikai tieši ietekmē sabiedrības psiholoģisko noturību, tas rada dažādus izaicinājumus ļoti daudziem sabiedrības locekļiem, piemēram, vecākiem cilvēkiem, kuri vairs tik analītiski nespēj uztvert un saprast to, ka šī informatīvā telpa, kas ir internetā, ir ļoti piesātināta un pat pārsātināta ar dezinformāciju, ziņām, kurās ir varbūt pat ne puspatiesības, bet kuras ir pat apzināti nepatiesas. Tas apdraud demokrātiju, pat demokrātijas saknes. Jo, maldinot sabiedrību ar dezinformāciju, sagrozot faktus, kas var būt cilvēkiem ir būtiski, var radīt ļoti lielu negatīvu efektu. Tāpēc tā ir viena no problēmām, ar kuru šobrīd globāli mēģina cīnīties visa pasaule.
Kurš ir ieinteresēts tādas dezinformācijas radīšanā un izplatīšanā?
Skaidrs, ka nedraudzīgās valstis. Interneta vide ir ļoti laba vieta, kur, nedraudzīgām valstīm organizējot kampaņas, ir ļoti viegli vērsties un sasniegt vēlamo publiku, tādējādi ietekmēt visu kopējo sabiedrības domu. Proti, ja no sākuma tā varbūt ir tikai sabiedrības daļa, kura tiek ietekmēta, tad pēc tam, šīs viltus ziņas nododot tālāk no mutes mutē, šīs domas ceļo ne tikai internetā, bet jau arī starp sabiedrības dažādiem locekļiem, indivīdiem.
Kāds ļaunums no tā var būt?
Protams, ka tas var vairot, pirmkārt, neuzticēšanos pastāvošajai varai. Otrkārt, neuzticēšanos dažādām personām, amatpersonām, dienestiem. Kaut vai kā piemēru var minēt vienu no populārākajām dezinformācijas ziņām, ka NATO karavīri šeit esot, lai mūs okupētu. Pilnīga aplamība! Ja ir šādi vēstījumi, skaidrs, ka tie vērsti tikai un vienīgi ar pretvalstisku mērķi uz Latvijas kā valsts pastāvēšanas apšaubīšanu, tāpat viedokļa popularizēšanu par Latviju kā neizdevušos valsti.
Tikai interneta vidē šāda dezinformācija parādās? Iepriekš ilgstoši bija satraukums par to, ka viltus ziņas nāk no ārzemju televīzijas raidījumiem.
Skaidrs, ka caur televīziju arī, bet mazāk, jo televīzija ir samērā, tā teikt, dārgs prieks. Protams, mēs redzam, ka dezinformācija tiek izplatīta attiecīgos laika periodos – teiksim, priekšvēlēšanu kampaņu laikā – ne tikai internetā, bet arī televīzijā, drukātajos izdevumos, piemēram, ar ''krūmu'' reklāmlapelēm, kas tiek izplatītas ar vietējo pastnieku starpniecību, lai nomelnotu vienu vai otru kampaņu. Tāpat mēs redzam, ka aizvien ik pa laikam daudzstāvu namu pastkastītēs uzrodas mistisku šamaņu reklāmas par viņu brīnumlīdzekļiem pret dažādām kaitēm – it īpaši vecāku cilvēku auditorijā šīs tēmas ir populāras. Bet pret to arī, protams, jāvēršas, aizsargājot sabiedrību.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Espaliekusavāvietā
Vecsčekists
Aizsajūsmasaizrāvāselpa