Ekspertu diskusijas dažādās pasaules valstīs un Jaunzēlandes parlamenta izlēmīgais balsojums pērnā gada decembrī, strikti ierobežot tradicionālo smēķēšanu, arī Latvijas likumdevējus var skubināt spriest, kādā virzienā grozīt Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu un Ministru kabineta noteikumus par akcīzes preču aprites kārtību. Gudrajām galvām nāksies prātot, vai uzlikt stingrākus ierobežojumus tradicionālajām cigaretēm, vai arī ierobežot iespējas iegādāties veipošanai vajadzīgos piederumus – elektroniskās cigaretes un tām nepieciešamās sastāvdaļas.
Jaunzēlandē izstumj cigaretes
Pagājušā gada decembra vidū Jaunzēlandes parlaments pieņēma grozījumus Nesmēķēšanas, vides un regulēto produktu (smēķējamās tabakas) likumā, kas paredz līdz 2023. gada beigām no 6000 līdz 600 samazināt veikalu skaitu, kuriem likumīgi atļauts pārdot cigaretes. Tabakas izstrādājumus vairs nebūs iespējams iegādāties avīžu kioskos vai lielveikalos. Tos varēs nopirkt tikai specializētos tabakas veikalos.
Likums strikti nosaka, ka pārdevējam jāpārliecinās, lai tabaka netiek pārdota personai, kas dzimusi agrāk par 2009. gada 1. janvāri. Saskaņā ar grozījumiem tie, kuri dzimuši 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk un kuriem 2027. gadā apritēs 18 gadu, vairs nedrīkstēs iegādāties cigaretes. Smēķēšanas lieguma vecums pieaugs ar katru gadu. Tādējādi Jaunzēlandes amatpersonas cer radīt jaunu nesmēķētāju paaudzi.
Debašu laikā parlamentā ar kaismīgu runu uzstājās Jaunzēlandes veselības ministre Aješa Verala: "Nav neviena pamatota iemesla atļaut pārdot produktu, kas nogalina pusi cilvēku, kuri to lieto. Tūkstošiem cilvēku dzīvos ilgāk, veselīgāk, un veselības sistēma būs par pieciem miljardiem dolāru gadā taupošāka, jo nebūs jāārstē smēķēšanas izraisītās slimības, piemēram, dažādu veidu audzēji, sirdslēkmes, insulti, nebūs jāveic amputācijas." 2022. gada 17. novembrī publicētā statistika liecina, ka smēķēšanas līmenis Jaunzēlandē ir samazinājies līdz vēsturiski zemākajam – tikai 8% pieaugušo smēķē katru dienu. Salīdzinājumam – pirms gada katru dienu smēķēja 9,4% pieaugušo.
Jaunzēlandes iniciatīvai rūpīgi seko līdzi arī citas valstis. Malaizija jau ir paziņojusi, ka arī tā vēlas radīt savu smokefree (nesmēķētāju) paaudzi. Līdzīgi Dānijas amatpersonas sākušas popularizēt pilnīgu atteikšanos no smēķēšanas.
Igaunijas un Zviedrijas pieredze
Igaunija izvēlējās iet citu ceļu. Kopš 2019. gada Igaunijā ir aizliegts ievest un iegādāties aromatizētus e-cigarešu tvaicēšanas šķidrumus un citus produktus. Pērn Igaunijas sociālo lietu ministrs Pīps Pētersons Igaunijas sabiedriskajā televīzijā EER atzina: "Reāli ierobežojums nebūt nav nostrādājis tā, kā vajadzētu." Viņš norādīja, ka notiek gluži pretēji. Igaunijā arvien populārākas kļūstot vienreizējās lietošanas e-cigaretes, jo tās var iegādāties ārvalstīs, un tādējādi veipošanu aizliedzošais likums tiek viegli apiets.
Līdzīgu mēģinājumu izskaust veipošanu pagājušā gada vasarā apturēja Zviedrijas parlaments. Galvenais arguments – tas būtu kaitīgi sabiedrības veselībai ilgtermiņā. Cita starpā Zviedrija uzrāda zemākos rezultātus ES plaušu vēža izplatībā starp tabakas smēķētājiem. Tiek uzskatīts, ka tas ir pateicoties Zviedrijā legālām tabakas cigarešu alternatīvām, piemēram, tabakas spilventiņiem Snuss, kuri ES legāli nopērkami tikai Zviedrijā. Zviedrijas parlamenta deputāts Johans Hultbergs paziņoja: "Garšas nav kaitīgas. Taču ļoti kaitīga ir tradicionālā smēķēšana. Lai samazinātu ar tabakas lietošanu saistīto kaitējumu, mums ir jāsamazina smēķēšana. Tāpēc ir labi radīt alternatīvas. Mēs esam noraizējušies, ka e-cigarešu garšas aizlieguma rezultātā daudz vairāk cilvēku smēķēs tradicionālās cigaretes, kas ilgtermiņā izraisītu vairāk nāves gadījumu un nopietnas veselības problēmas."
Nav noslēpums, ka veipošanas un tabakas izstrādājumu pretnostatījums balstīts milzīgajā tabakas lobija ietekmē un faktā, ka pasaulē aizvien vairāk vērojama tendence, ka e-cigaretes tiek uzskatītas par kaitīgām, taču par mazāk kaitīgu alternatīvu tabakas smēķēšanai.
Diskusija ar jaunu sparu turpināsies arī Latvijā, un Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma grozījumi šobrīd atrodas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Sākotnēji 2018. gadā grozījumi bija paredzēti Veselības ministrijas darba plānā, ka tos caur valdību iesniedz Saeimā līdz 2020. gada decembrim. Līdz tam bija paredzētas konsultācijas ar nozares asociācijām, taču tad Attīstīstībai/Par! deputāti Andris Skride un Ilmārs Dūrītis panāca, ka to iesniedz deputāti, no kuriem daži vēlāk mainīja viedokli un neaizstāvēja cigarešu lobiju. Likumprojekts paredz nodrošināt tradicionālo tabakas izstrādājumu – cigarešu – monopolu. Slēpti tiek aizliegti jebkuri alternatīvie produkti – nikotīna spilventiņi, elektroniskās cigaretes –, jo tiek noteiktas tādas prasības, kas praktiski aizliedz alternatīvas (tādas neražo vai nav interesantas lietotājiem), vai tādas neeksistē un netiek ražotas.
Aicina neaizliegt veipošanu
Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv pat sākta parakstu vākšana par aromatizēto e-cigarešu aprites saglabāšanu. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts žurnālists Toms Lūsis. Viņš akcentē, ka Saeimā diskutētās izmaiņas Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā ir domātas kā regulējums, nevis aizliegums. Tomēr likumprojektā iekļautais aromātu aizliegums elektroniskajām cigaretēm, viņaprāt, apdraudētu visu šo nozari.
T. Lūsis pauž, ka šo pastiprināti regulēto produktu pašreizējie lietotāji vai nu turpinās iegūt produktus, bet jau melnajā tirgū, vai arī iegādāsies tos citās valstīs, vai arī atgriezīsies pie daudz kaitīgākajām tradicionālajām cigaretēm.
Iniciatīvas pieteikumā apgalvots, ka pretēji populāram uzskatam e-cigarešu nozare nav ieinteresēta, ka tās produktus patērē nepilngadīgie. Arguments, ka produkti ar savu izskatu un garšām tiek mērķēti uz bērniem, T. Lūša ieskatā neiztur kritiku, jo var atrast daudz citu produktu, kas paredzēti pieaugušajiem, bet ir krāsaini un ar dažādiem aromātiem vai garšām. Lūsis uzskata, ka mediju telpā nekritiski tiek tiražētas puspatiesības, nepatiesības un melīgi apgalvojumi par e-cigaretēm. Piemēram, ka tabakas aizvietotājprodukti šobrīd netiekot regulēti, lai gan to tirdzniecība jau šobrīd tiek regulēta gan lokāli, gan Eiropas Savienības līmenī. Tāpat medijos regulāri tiek apgalvots, ka tabakas aizstājējprodukti ir tikpat vai pat vēl kaitīgāki par cigaretēm, neskatoties uz jaunāko pētījumu secinājumiem par to mazāku kaitīgumu.
Piemēram, plaša diskusija par veipošanu un nikotīna aizstājējproduktiem notiek arī Britu salās. Lielbritānijas Sabiedrības veselības aģentūra nonākusi pie slēdziena, ka veipošanai piemītot tikai "neliela daļa no tradicionālo cigarešu smēķēšanas riska, ka veipošana ir par 95% mazāk kaitīga, kā arī tai ir nebūtisks risks apkārtējiem cilvēkiem". Savukārt Lielbritānijas Medicīnas asociācija konstatējusi, ka ievērojams skaits smēķētāju lieto e-cigaretes un daudzi cigarešu smēķētāji nonākot pie secinājuma, ka tās ir noderīgas, lai atmestu smēķēšanu vai samazinātu izsmēķēto cigarešu skaitu. "E-cigarešu lietošanai acīmredzami ir potenciāli ieguvumi, samazinot ar smēķēšanu saistīto būtisko kaitējumu un pieaugot vienprātībai, ka e-cigaretes ir ievērojami mazāk kaitīgas nekā tabakas lietošana," norāda asociācija.
Tāpat Pasaules Veselības organizācijas Eiropas birojs paziņojis: "Ir gūti pārliecinoši pierādījumi, ka, pilnībā aizstājot smēķējamo tabaku ar nikotīnu saturošajām un beznikotīna e-cigarešu ierīcēm, tiek samazināta lietotāju pakļautība daudzām kancerogēnām un kaitīgām vielām, kas atrodamas tradicionālajās tabaku saturošajās cigaretēs." Kohreina sistemātiskā literatūras pārskata secinājumos lasāma atsauce uz 78 pētījumiem, kuros piedalījās ap 22 tūkstošiem pieaugušo, kuri smēķē cigaretes. Pētījumi veikti ASV, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Grieķijā, Beļģijā, Kanādā, Polijā, Dienvidkorejā, Dienvidāfrikā, Šveicē un Turcijā. Tajos secināts, ka nikotīnu saturošās veipošanas jeb e-cigaretes palielina smēķēšanas atmešanas rādītājus, salīdzinot ar e-cigaretēm bez nikotīna, kā arī salīdzinot ar nikotīna aizstājterapiju nikotīna plāksteri un košļājamo gumiju. "Mēs nekonstatējām tiešus pierādījumus par nikotīna e-cigarešu kaitīgumu," teikts Kohreina secinājumos. Kopš 2016. gada Francijas veselības iestāde veipošanu uzskata par palīglīdzekli, lai apturētu vai samazinātu tabakas patēriņu smēķētāju vidū. Santé Publique France norāda, ka "vismaz 700 000 franču smēķētāju ir atteikušies no tradicionālo cigarešu lietošanas, izmantojot e-cigaretes".
Hosams Abu Meri, 14. Saeimas deputāts, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, Sociālo un darba lietu komisijas deputāts
Vai, jūsuprāt, Jaunzēlandes modelis varētu darboties Latvijā?
Es kā ārsts uzskatu, ka smēķēšana vispār būtu jāaizliedz. Kā politiķis savukārt saprotu, ka tas nav tik vienkārši. Pilngadīgam cilvēkam mēs nevaram norādīt, ko viņam darīt, taču tas, ko varam darīt, ir mainīt likumdošanu, lai pēc iespējas mazinātu smēķētāju skaitu. Piemēram, viena no iespējām ir vecuma limita paaugstināšana, proti, tabaku saturošas cigaretes atļaut tirgot tikai no 21 gada vecuma.
Kādi varētu būt šķēršļi šāda modeļa ieviešanai Latvijā?
Droši vien te ir vairāk nekā viens šķērslis. Viens no tiem, kā minēju jau iepriekš, ir cilvēktiesību jautājums. Mūsu valstī, sasniedzot 18 gadu vecumu, cilvēks uzskatāms par pilngadīgu un spējīgu pieņemt lēmumus attiecībā uz savu veselību. Līdz ar to mēs nevaram viņam to aizliegt.
Tāpat jādomā par sekām aizliegumam tirgot cigaretes. Mūsu valstī ir pietiekami liels smēķētāju skaits, lai šī joma ļoti ātri pāraugtu par nekontrolētu un nelegālu tabakas kontrabandu un tirdzniecību. Pats sliktākais ir tas, ka neviens nespēs izkontrolēt šo tabakas izstrādājumu kvalitāti, tāpēc iespaids uz sabiedrības veselību var būt graujošs.
Kā jūs uzskatāt, kas būtu jādara, lai mazinātu smēķēšanas radītājus Latvijā?
Pirmkārt, nepārtrauktas informatīvās kampaņas medijos. Arī skolās Veselības mācības ietvaros būtu jāakcentē tēma par smēķēšanas ietekmi uz cilvēka organismu, kā arī vispār jārunā par atkarībām, kas tās izraisa un kādas sekas varētu būt. Jo ātrāk mēs sāksim skaidrot šīs lietas, jo lielāka iespēja, ka mūsu bērni neiekritīs atkarību gūstā.
Tāpat arī akcīzes nodokļa paaugstināšana varētu būt viena no ietekmes svirām un, protams, vecuma limita paaugstināšana līdz 21 gadam.
Vai jūs uzskatāt, ka būtu nepieciešams paaugstināt vecuma ierobežojumu, no kura drīkst iegādāties klasiskās cigaretes, piemēram, uz 21 gadu?
Jā, protams. Šo es arī gatavojos iniciēt jaunajos grozījumos Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumam.