Veits žurnālistus šodien informēja, ka Latvija vēl nav pārsniegusi noteiktās piena kvotas, jo tās ir noteiktas līdz nākamā gada martam. Taču pēdējo mēnešu kvotu izmantošana liecina par to, ka pastāv potenciāli draudi šīs kvotas pārsniegt, līdz ar to pastāv draudi, ka Latvijai būs jāmaksā arī soda nauda. "Ja Latvijas lauksaimnieki turpinās šādu pieauguma līmeni arī turpmāk, kas ir katra lauksaimnieka atbildība un lēmums, ir sagaidāms, ka tiks pārsniegta nacionālā kvota," komentē Veits.
Kā ziņots, piena kvotu gads ilgst no kārtējā gada 1.aprīļa līdz nākamā gada 30.martam. Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem Latvijas kopējā piena kvota 2012.-2013. kvotas gadam ir noteikta 773 399 tonnu apmērā, no kā 754 785 tonnas veido valsts piegādes piena kvota un 18 614 tonnas - tiešās tirdzniecības piena kvota.
Patlaban ikmēneša piegādātā piena apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā kvotas gada pirmajiem pieciem mēnešiem, aug vidēji par 10%, un tas norāda, ka piena kvota tiek pildīta intensīvi. Ņemot vērā apstākli, ka piensaimniecības nozare turpina attīstīties, šajā kvotas gadā Latvija varētu sasniegt un pat pārsniegt kopējās kvotas apjoma izpildi.
Lai novērstu piena kvotas pārsniegšanu vai tās neizpildīšanu, piena kvotu sistēma paredz vairākus darījumus - kvotas pirkšanu, pārdošanu un kvotu pārveidošanu. Nepieciešamības gadījumā var meklēt iespēju savu kvotu samazināt vai attiecīgi palielināt, kā arī savu piena kvotu pārveidot no tiešās tirdzniecības kvotas piegādes kvotā vai otrādi. Ja ir pārtraukta piena ražošana, tad var atteikties no piena kvotas, par to informējot Lauksaimniecības datu centru, kas šo daudzumu ieskaitīs valsts rezervē.
Kā ziņots, Eiropas Savienībā govs pienu laiž tirdzniecībā, pamatojoties uz kvotām. Katrai dalībvalstij piešķir divas kvotas - vienu piegādēm piena pārstrādes uzņēmumiem, bet otru - tiešai tirdzniecībai patērētājiem. Šos daudzumus katrā dalībvalstī sadala starp ražotājiem, piešķirot individuālās kvotas.