Ar vērienu
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš zina teikt, ka pēdējos gados IT sfēras nozīme Latvijas ekonomikā ir strauji pieaugusi un pērn – ar kopējās ekonomikas izaugsmi 2% – šajā nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījums kāpa par aptuveni 15%, savukārt IT un datorprogrammēšanas pakalpojumu eksports pieauga par 30%.
"IT bija viena no tām nozarēm, kura pērn noturēja plusos kopējo valsts ekonomikas izaugsmi. Eksporta ciparos IT pakalpojumi pērn veidoja jau 2,3% no kopējā preču un pakalpojuma eksporta, tādējādi apsteidzot tādas jomas kā dzelzceļa un gaisa transports," nozares attīstību komentē ekonomists.
Salīdzinājumam: pirms pieciem gadiem – 2011. gadā – IT eksports veidoja tikai aptuveni 1% no kopējā Latvijas preču un pakalpojumu eksporta. Vienlaikus kopš 2011. gada nozarē strādājošo skaits palielinājies turpat trīs reizes – no aptuveni 7,5 tūkstošiem līdz vairāk nekā 20 tūkstošiem.
Turpinās augt
Jādomā, ka IT jomas devums Latvijas eksportā turpinās palielināties, to lielā mērā noteiks strauji augošais globālais pieprasījums, arvien vairāk dažādām nozarēm kļūstot digitālām, un līdz ar to mūsu IT nozares attīstība drīzāk būs atkarīga no darbaspēka pieejamības. Tieši šis jautājums šobrīd ir IT nozares galvenais jautājums, un, līdzīgi kā visa ekonomika, arī IT nozare sastopas ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem. Arī interneta tehnoloģiju izstrādes giganta Cisco vadītājs Baltijas valstīs Eduards Tutarašvili norāda uz atbilstošas kvalifikācijas speciālistu trūkumu, kas esot izteikta nozares problēma.
Taču, kā secina Āboliņš, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, nozares perspektīvas kopumā ir labas. "Arī Citadele Index aptaujās redzam, ka IT jomā strādājošie uzņēmēji ir optimistiskāki par citu nozaru uzņēmējiem," piebilst bankas ekonomists. Viņaprāt, galvenais IT nozares attīstību veicinošais faktors ir globalizācija un IT tehnoloģiju straujā attīstība, kas arvien vairāk dažāda veida darbus un procesus ļauj nodrošināt attālināti.
Tā rezultātā dažādas IT, grāmatvedības, personāla vadības un citas funkcijas, kuras iepriekš katrs uzņēmums nodrošināja iekšēji, tagad arvien vairāk tiek nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav obligāti jāatrodas tajā pašā valstī. "Faktiski pakalpojumu jomā šobrīd notiek tas, kas iepriekš noticis ražošanā ar globālo ražošanas ķēžu izveidi, kad viena uzņēmuma dažādas iekšējās funkcijas iespējams sadalīt mazākās vienībās un pat paveikt dažādās valstīs," attīstību raksturo Āboliņš.
Stimulē riski
"Attīstoties interneta videi, pieaug arī IT pakalpojumu eksports, to veicina pieprasījums pēc inovatīviem IT risinājumiem. Uzņēmumiem, pārnesot pakalpojumus interneta vidē, palielinās kiberdrošības riski. Rezultātā pieaugusi interese par IT drošības risinājumiem, kas šos riskus novērstu vai vismaz samazinātu," situāciju raksturo Tutarašvili. Saskaņā ar Cisco šā gada kiberdrošības pārskatu vairāk nekā trešdaļa pasaules kompāniju, kuras 2016. gadā piedzīvojušas kiberuzbrukumus, piedzīvojušas arī biznesa kritumu, zaudējot vairāk nekā 20% klientu un ieņēmumu. "Tieši drošības risinājumus Latvija sekmīgi eksportē gan uz Eiropas, gan Āzijas valstīm – risinājumus, kas spējīgi fiksēt kiberuzbrukumus reālajā laikā un uz tiem attiecīgi reaģēt. Cits nozīmīgs eksporta produkts ir īpaši rīki, kas testē kompānijas tīkla un IT sistēmu drošību un darbinieku iemaņu līmeni, strādājot interneta vidē. Apkopojot iegūto informāciju, tiek sniegti ieteikumi par nepieciešamajām darbinieku apmācībām un rekomendācijas uzņēmuma aizsardzības sistēmu uzlabošanai," skaidro Tutarašvili. Tāpat svarīgi minēt arī tādu IT eksporta jomu kā uzņēmumu datu apstrāde un glabāšana Latvijas datu centros.