Viena no motivācijām eksaktos eksāmenus tomēr kārtot ir izvēlētā karjera. Šķiet pilnīgi loģiski - ja vēlies studēt farmāciju, iestājoties augstskolā, nepieciešams uzrādīt centralizētā eksāmena ķīmijā rezultātus; ja vēlies darboties enerģētikas jomā - nepieciešams fizikas eksāmens. Tomēr, paskatoties augstskolu uzņemšanas prasības, paveras pavisam cita aina - reti kurā studiju programmā šie eksāmeni ir obligāts priekšnosacījums. Pietiek ar obligāto centralizēto matemātikas eksāmenu un kādu no svešvalodām.
Šķiet, nemitīgās runas par eksakto zinību nozīmi un nepieciešamību darba tirgū ir savā ziņā nostrādājušas - šogad centralizēto eksāmenu ķīmijā, fizikā un bioloģijā provizoriski izvēlējušies vairāk cilvēku, tai skaitā arī vidusskolu absolventi. Pērn vien nepilns tūkstotis cilvēku kārtoja fizikas eksāmenu, savukārt šogad eksāmenam pieteikušies 1194 cilvēki, liecina Valsts izglītības satura centra sniegtie dati. Līdzīgi arī ķīmijā - ierastais skaitlis - ap 500 kārtotāju - nu izaudzis līdz 674 cilvēkiem. Mazākais pieaugums vērojams centralizētā bioloģijas eksāmena kārtotāju vidū, tomēr arī šo eksāmenu skolēni izvēlas biežāk. Salīdzinājumam - centralizēto eksāmenu matemātikā, kurš ir obligāts visiem vidusskolas beidzējiem, šogad kārto aptuveni 16 585 cilvēki. Jāatceras gan, ka ne visi tie, kuri pilda eksāmena uzdevumus, ir skolēni, šāda iespēja ir arī citiem.
Ja paskatās uz skolēnu skaitu, kuri kārto centralizētos eksāmenus eksaktajos priekšmetos un statistiku par augstskolās ik gadu uzņemtajiem jaunajiem studentiem, rodas jautājums - vai tad šiem cilvēkiem, lai iestātos attiecīgajās programmās, priekšnosacījums nav tieši šo centralizēto eksāmenu rezultāti? Savukārt, apskatot augstskolu prasības, secināms - nav gan. Nereti kā obligāta prasība ir centralizētā eksāmena rezultāti matemātikā, savukārt fizikas, ķīmijas vai bioloģijas eksāmenu, ko nu kurā programmā vairāk vajag, var aizvietot ar kādas svešvalodas eksāmenu. Piemēram, lai iestātos Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), centralizētā fizikas eksāmena rezultāti obligāti nav pilnīgi nevienā pamatstudiju programmā. Pietiek ar matemātikas un svešvalodas eksāmenu. Līdzīgi ir arī Latvijas Universitātē (LU), kurā ķīmijas, fizikas vai bioloģijas eksāmens kā priekšnosacījums ir vien dažās programmās. Piemēram, lai studētu programmā Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs, obligāts ir centralizētais eksāmens latviešu valodā, un ķīmijas, fizikas un bioloģijas eksāmenu vietā var iesniegt eksāmena rezultātus matemātikā. Arī ķīmijas un farmācijas programmās specifiskie dabas zinātņu eksāmeni nav nepieciešami. Viens no izņēmumiem gan ir studiju programma Bioloģija - nepieciešams arī attiecīgais eksāmens.
Citāda situācija ir Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Tur gandrīz visās medicīnas un veselības aprūpes studiju programmās priekšnosacījums ir ķīmijas vai bioloģijas centralizētā eksāmena sertifikāts.
"Ja domājat, ka stimuls būtu augstskolu noteiktie ierobežojumi - ka tikai ar centralizēto eksāmenu rezultātiem fizikā vai ķīmijā drīkstētu iesniegt dokumentus -, jūs kļūdāties. Pie tik mazas skolēnu ieinteresētības tas diemžēl nestrādātu," tā Dienai uzņemšanas prasības augstskolā komentē RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis. Pēc viņa novērojumiem, situācija ir dramatiska - nelielais šo eksāmenu kārtotāju skaits liecina, ka skolēni nav tendēti apgūt eksaktos mācību priekšmetus un skolas viņus arī nestimulē. Līdz ar to, ja augstskolas paplašinātu uzņemšanas prasības, studentu skaits ievērojami samazinātos. Skolēni nereti tikai pēdējā vidusskolas gadā izvēlas savu nākotnes profesiju, un tad jau ir par vēlu kārtīgi sagatavoties gala pārbaudījumam.
Visu žurnālistes Annas Bērziņas rakstu Eksāmens pašu priekam lasiet pirmdienas, 1.jūnija, laikrakstā Diena!