Viņš piebilda, ka arī viņam pazīstamie airBaltic darbinieki nezina šos iemeslus un nespēj tos izskaidrot.
Jautāts, cik piepildīti parasti ir bijuši šie atceltie reisi, Linkaits sacīja, ka dienas vidus reisi uz Tallinu un Viļņu parasti ir ar mazu aizpildījumu. "Uz šiem galapunktiem lidmašīnas lido ik pa divām stundām, tāpēc viena reisa atcelšanu pasažieri tik ļoti neizjuta," sacīja eksperts.
Linkaits piebilda, ka citāda situācija ir ar reisiem uz Berlīni un Briseli. "Uz Berlīni tiek veikti trīs un uz Briseli divi reisi dienā, un pēcpusdienas reisi parasti ir pilni ar pasažieriem," sacīja Linkaits.
Viņš skaidroja, ka aviosabiedrībai šo reisu atcelšana ir neizdevīga, jo tad parasti jārēķinās ar papildu izdevumiem pasažieru izmitināšanai. "Šādus reisus aviosabiedrības bez redzama iemesla cenšas neatcelt," piebilda Linkaits.
Jau ziņots, ka airBaltic pirmdien bez konkrēta iemesla no Rīgas atcēlusi četrus reisus, bet rītdien tiks atcelti septiņi reisi.
Paziņojumu par reisu atcelšanu lidsabiedrība lidostai sniegusi šodien no rīta. Šodien reisi atcelti uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu.
Kā skaidro lidosta, nekādi argumenti, kāpēc reisi tiek atcelti, netiek sniegti.
airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags informēja, ka aviosabiedrība šodien atcēlusi kopumā astoņus lidojumus uz četriem galamērķiem - Berlīni, Briseli, Tallinu un Viļņu. Uz katru no šiem galapunktiem pirmdien atcelti divi lidojumi.
"Uz visiem šiem galamērķiem airBaltic lidojumus veic vairākas reizes dienā un neviens no atceltajiem reisiem nav vienīgais šīs dienas lidojums. airBaltic atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām. Aviokompānijas prioritātes patlaban ir nodrošināt visu iespējamo likumā noteikto atbalstu un palīdzību pasažieriem, kompensācijas, kā arī piedāvāt alternatīvas ceļošanas iespējas. Visi pārējie airBaltic reisi notiek pēc grafika," sacīja Vanags, gan nepaskaidrojot lidojumu atcelšanas iemeslus.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) kā Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valsts akciju turētāja vērsusies Rīgas Centra rajona tiesā, iesniedzot lūgumu par prasības nodrošinājuma pieņemšanu pirms tās celšanas, apstiprināja tiesā.
Neoficiālā informācija liecina, ka SM iesniegusi lūgumu par prasības nodrošinājuma pieņemšanu pirms tās celšanas, uzliekot aizliegumu veikt darbības ar airBaltic aktīviem un akcijām, lai nepasliktinātu uzņēmuma stāvokli. To apstiprinājusi SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.
Jautāta, vai tiesa var pieņemt lēmumu arestēt Bertoltam Flikam un privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) piederošās akcijas, Innusa atbildēja: "Tiesa var nolemt jebko, ko tā uzskata par pareizu."
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pārstāvis Jānis Jaksons aģentūrai LETA skaidroja, ka pieteikums par prasības nodrošinājumu pirms tās celšanas nodots izvērtēšanai tiesnesei Mairai Narvilai. Tiesnesei tagad septiņu dienu laikā būs jāizlemj par pieteikuma pieņemšanu, proti, jāizvērtē, vai SM ir ievērojusi piekritību un vai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Ja tas būs izdarīts, tad tiesnesei 24 stundu laikā būs jālemj par prasības nodrošinājuma piemērošanu pirms prasības celšanas. Šos jautājumus tiesnese lems, nerīkojot tiesas sēdi.
Tiesas pieņemtais lēmums par pieteikuma apmierināšanu un iespējamās prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas nebūs pārsūdzams, bet, ja pieteikums tiks noraidīts un nodrošinājums netiks piemērots, šo lēmumu varēs pārsūdzēt, papildināja Jaksons.
Otra iespēja SM realizēt savu prasību ir kriminālprocesa ietvaros, ja tāds tiks sākts pēc SM iesniegumiem Ģenerālprokuratūrai par Flika kā amatpersonas veiktiem likumpārkāpumiem. Skaidrību par šo iespēju apgrūtinot ģenerālprokurora atrašanās atvaļinājumā.
Kā ziņots, Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic valde jeb Fliks piesaistījis aviosabiedrībai būtiski nepieciešamo finansējumu, nodrošinot lidsabiedrības pamatkapitāla apmaksas starpības segšanu.
Fliks skaidro, ka aktīva darba rezultātā tikusi nodrošināta iespēja pilnībā apmaksāt esošo airBaltic pamatkapitālu un novērst juridisko šķērsli pamatkapitāla turpmākai palielināšanai, noslēdzot līgumu par airBaltic akciju 59 110 latu nominālvērtībā pārdošanu par pirkuma maksu, kas sasniedz teju desmit miljonus eiro (septiņus miljonus latu). Šāda summa vairāk nekā 100 reizes pārsniedzot pārdodamo akciju nominālvērtību un esot īpaši izdevīgs darījums airBaltic un visiem tās akcionāriem. Turklāt pirkums tika apmaksāts nekavējoties.
Akciju pircējs saskaņā ar līgumu ir atteicies izmantot balsstiesības. Līdz airBaltic esošajiem akcionāriem piedāvājamo pirmpirkuma tiesību uz akcijām izmantošanas termiņa beigām pircējs ir līgumiski apņēmies nepiedalīties airBaltic akcionāru sapulcēs un neizmantot no iegūtajām airBaltic akcijām izrietošās balsstiesības. Šāds noteikums nodrošinot īpašu drošību esošajiem sabiedrības akcionāriem izmantot savas pirmpirkuma tiesības un pircējam šajā pirmpirkuma tiesību izmantošanas periodā nav nekādas ietekmes uz lēmumu pieņemšanu airBaltic akcionāru sapulcēs.
Fliks skaidro, ka airBaltic vēsturiski esot izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Atbilstoši Latvijas Uzņēmumu reģistra komercreģistra ierakstiem airBaltic reģistrētais pamatkapitāls ir 534 725 lati, savukārt apmaksātais kapitāls - 475 615 lati, ir negatīva starpība 59 110 lati jeb tāda paša skaita neapmaksātu akciju apmērā.
Šāda situācija izveidojās saistībā ar airBaltic 2002.gada 29.jūlija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgajiem airBaltic slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem, kas paredzēja emitēt 295 549 akcijas ar nominālu 20 santīmi, lai airBaltic akcionārs Scandinavian Airlines Systems tam piederošās obligācijas varētu pārveidot par akcijām.
Savukārt 2009.gada 29.janvārī airBaltic un Scandinavian Airlines Systems parakstīja līgumu par to, ka airBaltic emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts.
Scandinavian Airlines Systems aizdevumu airBaltic ir atmaksājusi, pēc tam neveicot pamatkapitāla samazināšanu, jo pamatkapitāla samazināšana būtu izteikti negatīvs signāls airBaltic sadarbības partneriem un kreditoriem. Tā rezultātā izveidojās neapmaksātu airBaltic pamatkapitālu veidojošo akciju apjoms 59 110 latu nominālvērtībā.
SM kā vienu no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst iepriekš minēto nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu 59 110 latu apmērā.
SM pārstāvis Aivis Freidenfelds savukārt norāda, ka 2010.gada 30.aprīļa airBaltic ārkārtas akcionāru sapulcē visi akcionāri, gan Latvijas valsts, gan mazākuma daļu pārstāvji, nolēma dzēst visas sabiedrības 2002.gada 1.oktobrī emitētās konvertējamās obligācijas, kas veidoja starpību starp apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu un reģistrēto pamatkapitālu - 59 150 akcijas.
Vienlaikus akcionāri lēmuši veikt atbilstošus grozījumus sabiedrības statūtos, nosakot, ka sabiedrības pamatkapitāls ir 475 575 akcijas. Satiksmes ministrija atkārtoti norāda, ka valstij joprojām pieder vairākums airBaltic akciju un nav mainījies akciju sadalījums starp kompānijas akcionāriem.
airBaltic valdes loceklis Fliks pretēji akcionāru lemtajam iesniedza Uzņēmumu reģistrā pieteikumu izmaiņām airBaltic pamatkapitālā par to, ka 2011.gada 1.septembrī ir apmaksāta pamatkapitāla starpība starp apmaksāto pamatkapitālu un reģistrēto pamatkapitālu, un tādējādi apzināti maldināja gan Uzņēmumu reģistru, gan airBaltic lielāko akcionāru - Latvijas valsti.
Satiksmes ministrija pagājušajā nedēļā vērsusies Uzņēmumu reģistrā un tiesībsargājošās iestādēs un norādījusi uz iespējamiem pārkāpumiem valdes locekļa Flika darbībā, kura dēļ valstij var tikt nodarīts būtisks kaitējums.
Par airBaltic esošā pamatkapitāla pilnīgu apmaksas faktu airBaltic valde 2011.gada 8.septembrī ir iesniegusi Uzņēmumu reģistram likumā noteikto paziņojumu par pamatkapitāla apmaksas stāvokli.
SM norādījusi, ka nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītāja Flika darbības rezultātā valstij var tikt nodarīts būtisks kaitējums, komentējot informāciju, ka airBaltic mazākuma akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas mēģinājis reģistrēt fiktīvas it kā tai piederošas kompānijas akcijas, lai iegūtu kontrolpaketi aviokompānijā.
Kā uzsvēra SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds, SM ir vērsusies Uzņēmumu reģistrā un tiesībsargājošās iestādēs, norādot uz iespējamiem pārkāpumiem Flika darbībās.