Viņa norādīja, ka pēdējā laikā esot atsākusies diskusija par bezrecepšu medikamentu tirdzniecības liberalizāciju. Proti, atsaucoties uz Lietuvas Veselības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas atļautu medikamentu tirgošanu ārpus aptiekas, publiskajā telpā esot izskanējuši aicinājumi atļaut daļu no biežāk lietojamajiem medikamentiem - zāles pret saaukstēšanos, sāpēm, drudzi - tirgot ne tikai farmaceita uzraudzībā aptiekās, bet arī citās tirdzniecības vietās, piemēram, pārtikas veikalos, benzīntankos.
Taču LFB prezidente atzīmēja, ka zāles, tajā skaitā bezrecepšu medikamenti, nekādā gadījumā nav uzskatāmas par preci šī vārda sadzīviskajā izpratnē. Taču zāļu brīva pieejamība veikalā varētu radīt priekšstatu, ka zāles nav nekas īpašs.
"Jebkuri medikamenti būtībā ir inde, kas pozitīvi iedarbojas tikai uz konkrētiem pacientiem, konkrētas diagnozes gadījumā, precīzās devās un precīzās kombinācijās ar citiem medikamentiem. Turklāt jebkurām, arī bezrecepšu zālēm, piemīt nereti pat ļoti bīstamas blaknes. Tieši šī iemesla dēļ, un ne tāpēc, lai kaut kādā veidā ierobežotu konkurenci, vairumā pasaules valstu vēsturiski ar medikamentu izplatīšanu nodarbojās tikai profesionāļi - farmaceiti vai farmaceita asistenti," teica Blumfelde.
Tāpat Blumfelde norādīja, ka pašārstēšanās nav nekāds pārkāpums, un daudzos veselības problēmu gadījumos tā notiek un notiks arī turpmāk, taču tai jānorit speciālista - farmaceita vai ārsta - uzraudzībā, vai vismaz saņemot kvalitatīvu konsultāciju par zālēm, kuras cilvēks izvēlas lietot - kam zāles domātas, kāds ir to sastāvs, kā lietot, kāda var būt mijiedarbība ar citām zālēm, uzturu, kādas ir iespējamās blaknes un ko darīt, ja tās izpaužas.
Redziet!
lobē cunftes intereses
Farmācijas cūkām