Minimālais skolēnu skaits, atverot vidusskolas 10. klasi, ir mehānisms, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) var ietekmēt vidusskolas tīkla sakārtošanu. Tas šobrīd nav racionāls, skatoties uz klašu piepildījumu. Līdz ar to IZM plāno noteikt normu, ka pašvaldībai būs jānodrošina līdzfinansējums pedagogu atalgojumam, ja skolēnu skaits 10. klasē novados būs mazāks par 14, novadu pilsētās – 18, bet republikas pilsētās – par 22 audzēkņiem. Lai gan jaunie kritēriji vēl nav apstiprināti un iesaistītās puses par tiem vēl diskutē, jau tagad redzams, ka tas būtiski var ietekmēt situāciju – grūtības nokomplektēt 10. klasi rastos 98 vidusskolām visā Latvijā. Savukārt tur, kur nepieciešamo skolēnu skaitu neizdotos savākt, pašvaldībām varētu trūkt līdzekļu šādu klašu uzturēšanai. To apzinās arī ministrijā, taču uzsver, ka tas nenozīmējot skolu slēgšanu, jo mācības tik un tā turpināsies 11. un 12. klasē un nākamajā mācību gadā izglītības iestādē būšot iespējas atkal atvērt 10. klasi.
Uz konkrētiem jautājumiem, kurās skolās varētu būt izmaiņas un vai ir plānots, ka šo normu dēļ atsevišķas mācību iestādes varētu slēgt pavisam, IZM gan atbildēt nevar. "Šis jautājums no ministres puses ir iekustināts un ir procesā, notiek un notiks. Turpināsies sarunas ar pašvaldībām. Pašlaik vēl par jebkādiem lēmumiem runāt ir pāragri," vienīgi norāda IZM pārstāve Edīte Olupe. Neizpaliek arī ierastā frāze – lai nākamajā mācību gadā varētu ieviest jauno atalgojuma modeli, vienlaikus jāveic vairāki pasākumi skolu tīkla sakārtošanai. Turklāt "jebkurā gadījumā skola kā juridiska persona pieder pašvaldībai, un tas ir tikai un vienīgi pašvaldības lēmums – slēgt, apvienot vai dibināt jaunu".
Vidusskolu tīkla sakārtošanu atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), taču tās skatījumā IZM piedāvātie kritēriji nav korekti un vairāk uztverami kā provokatīvs solis. LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure norāda, ka mērķdotācijas un pedagogu atalgojums ir valsts atbildība un to nedrīkst uzlikt uz pašvaldību pleciem. Te neesot izvērtēta arī risku analīze, piemēram, kā tas ietekmēs teritoriālo atstumtību, tajā skaitā aizmirsts par īpašu statusu vidusskolām pierobežā.
Visu rakstu par gaidāmajām izmaiņām vidējās izglītības jomā lasiet otrdienas, 10.februāra, avīzē Diena!