decembra. Tātad pirmā darbinieku atlaišana varētu būt ap 10. janvāri, Dienai teica Komercio Unio pārstāvis Gints Henkels un piebilda, ka vispirms tiks atlaisti norēķinu grupu darbinieki un par tiem esot vislielākās bažas, jo tieši viņiem visgrūtāk būšot atrast jaunu darbu savā specialitātē.
Atlaidīs kolektīvi
«Man ir ģimene, trīs bērni, tāpēc man, tāpat kā vēl daudziem kolēģiem, iespējamā darba zaudēšana ir liela traģēdija,»Dienai par gaidāmo atlaišanu ar rūgtumu balsī saka bankas tehniskais darbinieks Jānis (vārds mainīts). Darbu mainīt viņš negribētu, jo strādāts šeit gadiem un arī alga ir laba. «Jau pasen gaisā vējoja ziņa, ka varētu notikt atlaišana,» vārdos skops ir satrauktais bankas darbinieks, kurš īsti nezina, kas un kad būs tālāk. Viņš cer, ka atlaišana notiks likuma kārtībā un varēs saņemt kompensāciju, tomēr piebilst, ka «neziņa par visu rada dažādas baumas». Arī viņa kolēģis Artūrs (vārds mainīts) nopūšas - tagad ar steigu jāmeklē darbs.
Patlaban bankā tiek nodarbināti 550 darbinieku. Tā kā banka pakāpeniski pārtrauc komercdarbību un jau šobrīd apjomīga komerciālā segmenta daļa ir nodota apkalpošanai Swedbank, bankas darbības apjoms būtiski sašaurināsies, koncentrējoties uz attīstības bankas funkcijām, komentē Hipotēku bankas pārstāve Sandra Eglīte, piebilstot, ka tas «savukārt rada loģisku nepieciešamību optimizēt bankas darbību, arī pārskatīt strādājošo skaitu». Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) pieteiktais darbinieku skaits kolektīvai atlaišanai ir līdz 400 darbiniekiem. Atlaišana notiks pakāpeniski - pusotra gada laikā - līdz 2014. gada 30. jūnijam, kas ir pieteiktās kolektīvās atlaišanas beigu datums.
Grimst depresijā
G. Henkels norāda uz, darbinieku ieskatā, akūtu problēmu - Hipotēku bankas norēķinu grupas slēdzot, bet tanī pašā laikā Swedbank ziņojot, ka sakarā ar Hipotēku bankas komercdaļas iegādāšanos atverot jaunas struktūrvienības. «Mūsu darbiniekiem, piesakoties uz vakancēm Swedbank, nav nekādu priekšrocību. Tas mums šķiet nesaprotami. Uzskatām, ka bija nepieciešams vienoties ar Swedbank, lai Hipotēku bankas darbinieki, kur tas ir iespējams, tiek pieņemti pirmām kārtām,» domā G. Henkels. Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska komentē, ka septembrīSwedbank līzinga komandai pievienojās visi 30 meitasuzņēmuma Hipolīzings darbinieki, un piebilst, ka «darbinieku atlase un vakanču izsludināšana aktuālajām pozīcijām mūsu bankā, kā ikvienā uzņēmumā, notiek pēc vajadzības, izvēloties piemērotāko kandidātu katrai vakancei». Banka vienmēr priecājoties, sagaidot piemērotākos kandidātus.
«Hipotēku bankas darbinieki pirms kāda laika vēl bija visai jautri un omulīgi cilvēki. Šobrīd viņi tādi vairs neizskatās. Jebkuras sarunas parasti noved pie neizbēgama jautājuma, vai nezinu kādu darba vietu, kur pēc iespējas ātrāk iekārtoties,» Dienai saka G. Henkels. Bezcerība skanot no dažādu nodaļu un norēķinu grupu darbiniekiem. «Jo tālāk no Rīgas, jo lielāka bezcerība. Vienkārši apbrīnojama ir valsts ierēdņu attieksme, šķiet, viņi visi dzīvo Doma laukumā vai Smilšu ielā, bet vispār neko nezina par reālo dzīvi,» sašutumu pauž arodbiedrības pārstāvis.
Streiks iespējams
Vaicāts par streika iespējamību, G. Henkels pauž: «Streiks ir iespējams, bet par to mēs runāsim tikai tad, ja sarunas nedos reālus risinājumus, kas tiešām palīdzētu darbiniekiem, kurus atlaidīs.» Viņš norāda, ka uz pozitīvu iznākumu īpaši necer un tas, ko arodbiedrība vēlas no bankas, ir redzēt komercdaļas pārdošanas līgumu. «To no mums cītīgi slēpj, atrunājoties ar komercnoslēpumu,» saka arodbiedrības pārstāvis. Arodbiedrību darījuma cena neinteresējot, jo svarīgi esot «tikai tas, kas attiecas uz līguma atbilstību darba likumam», apņēmības pilns cīnīties tālāk ir G. Henkels.
(Vairāk par šo tēmu lasiet 3.decembra laikrakstā Diena)