Baltijas ceļa atceres pasākums Cēsīs

biju Cēsīs šinī pasākumā, sirsnīgs un vienkāršs. Patika! biju arī Baltijas ceļā, tad man bija 17 gadu.

Šodien, Kungs, mēs tevi lūdzam: neļauj latvjiem mirt un zust, Liec mums vienmēr tavu sauli brīviem pāri galvām just - Līdz tiem laikiem, kuŗus šodien nezin vēl no mums neviens, Mūžam brīvs lai latvju ērglis, savus spārnus sizdams, skrien ! Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, kas pat smilgai neliec ciest, Vārdi ir, kas latvju sirdīs deg un kvēl un nenodziest. Vārdi ir, kas mūsu dzīslās līdz ar pirmo dienu skan, Jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem dzimt un man. Kungs, mēs ticam, ka tu gribi un ka tas tavs svētais prāts, Lai arvien šī tauta dzīvo un šīs zemes ražu vāc. Lai pār lejām šīm un kalniem tikai latvju mēle skan, To man klusi čukst šī zeme, to ik akmens saka man. Tu tak negribi, lai važās atkal reiz mūs svešnieks kaļ. Lai mēs, redzējuši sauli, krītam naktī atpakaļ ! Tu tak negribi, lai atkal latvju tauta ceļos krīt Un lai mūs, kas šodien brīvi, atkal važās saslēdz rīt. Tu tak negribi, lai mēlē svešā tevi lūdzam mēs. Tu, kas devis mums šo zemi, tu, kas esi mūsu tēvs ! Vai nav skaistas mūsu dziesmas? Nē, tās nedzied vārga sirds ! Tāpēc mūžam tavai saulei latvju bērni jāapmirdz . . . Tāpēc sargi mūs tais dienās, tornī sargs kad trauksmi sauc, Tad, kad, nāves izkapts nopļauts, drauga rokās saļimst draugs - Tad, kad svina bišu spieti plosīs latviešus un dzels, Tad, kad baltu krustu birzis neredzamas rokas cels ! Tad par vēlu būs mūs vienot, ja mūs šodien plosīs naids. Baigs, ak Kungs, tad pāri zemei skanēs latvju tautas vaids. Ak, vai tiešām tikai jūgā brālis brāli pazīt spēs, Un vai tikai kalpu gaitām mūžam izredzēti mēs ? Vai šī brīvība tik sapnis mūsu tautas gaitā būs, Un pēc gadiem sveši kungi klaušu gaitās izdzīs mūs ? Nē, tik grūti ir tam ticēt ! Nē, šī doma sirdī sāp . . . Tāpēc lūdzam šajā dienā: Kungs, no sava troņa kāp ! Nāc un pārstaigā šo zemi, kamēr tā vēl sauli jauž, Nāc un sakausē mūs klintī, lai neviens mūs nesalauž. Nāc un svētī mūs un vieno un mums darba spēku dod, Lai reiz liktenīgā stundā negaida mūs briesmīgs sods. Šodien, Kungs, mēs tevi lūdzam: neļauj latvjiem mirt un zust, Liec mums vienmēr tavu sauli brīviem pāri galvām just - Līdz tiem laikiem, kuŗus šodien nezin vēl no mums neviens, Mūžam brīvs lai latvju ērglis, savus spārnus sizdams, skrien ! Lai pret nezināmiem laikiem cauri mūžiem ejam mēs, Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, tēvs !