Iedvesmojot bērnus, 23 gadus veca skolotāja vēlas padarīt sabiedrību pozitīvāku

Patiesībā esmu mamma, bet ne Ilzes. Esmu mamma bērnam, kuru Ilze māca. Un viņa nav pelnījusi šādu virpuli zem raksta par viņu. Tāpēc tik personīgi to izķidāju.. Labi, lai visiem savos darbos veicas! =))

Negribēju iesaistīties, bet kļuva interesanti. Kaut kā jocīgi tie komentāri aizvirzījušies. Tātad, kuri tieši ir vērsti? 1) Upuris - es bērniem, nedomājot par sevi (kāpēc domājat, ka viņa NEDOMĀ PAR SEVI?) 2) Daži tic Salavecim un daži - ka iesācēja skolotāja pa taisno dabū darbu 2.ģimnāzijā. (KĀ TAD INTERESANTI VIŅA IEKĻUVA TAJĀ SKOLĀ?) 3) Iedvesmojoši var mācīt "meklēšanās laikā", kad nav ne savas ģimenes, ne bērnu, ne kādu īpašu interešu vaļasprieku, kad mamma vai paps var aizvest uz skolu un uzņemties rūpes, lai skolotāja atnāk pie uzklāta galda un visa gatava. (Mamma uz skolu viņu aizveda PIRMAJĀ DARBA DIENĀ, jo, iespējams, tas vienkārši sanāca pa ceļam. Kā JŪS ZINĀT, ka viņai nav vaļasprieku vai kā cita? Ka galds mājās saklāts? Entuziastisks skolotājs var būt arī tas, kurš visu dara pats. Un dara labi. ) 4) To nevar salīdzināt ar darbu divās maiņās ar divām slodzēm no rīta līdz vakaram sēžot lielāko daļu laika pie burtnīcām, ieskaitēm, gatavojot materiālus... (Jūs vispār zināt, piemēram, cik (iespējams) naktis viņa ir labojusi burtnīcas? Kā Jūs zināt, ka viņa nestrādā divās maiņās? Jo smaida? ) 5) dazam labam vinjas skolniekam bildee aifons. diezi vai saviem beerniem skolotaaja varees taadus atlauties. cienjaaa. (Viņai pašai bildē aifons. Kā Jūs zināt, ka viņa neraujas uz visām pusēm, lai varētu to atļauties? Un nedarīs to pašu, lai atļautos arī saviem bērniem?) 6) Malacis, Ilze, turpini par grašiem ar degsmi acīs darīt savu darbu, kas tev tā patīk, tikai nemeklē darbu, ar kuru varēsi pabarot ģimeni.! (Tātad jaunus skolotājus nevajag? Lai nāk tikai ar dzīves pieredzi? ) 7) bet kapitālismā sludināt, ka darba alga nav svarīga, tas ir bērnišķīgi, vai par maksu.... (Rakstā nav tādas sludināšanas. ) Lai jaunajiem censoņiem veicas! Protams, ka viņi piedzīvos grūtus brīžus un entuziasma noplakumu, vecuma atspulgu spogulī...Lai ir spēks līdz tam nonākt un apņēmība izaugt līdz ar skolēniem! Jaunie skolotāji, advokāti, baņķieri, pārdevēji un visu citu profesiju pārstāvji - lai Jums izdodas atrast savu ceļu un izturēt visus profesijas klupienus.

Kāds sakars visam tam negatīvajam? Jūs pārmetat jaunajiem skolotājiem, ka viņi ir jauni? Un izmanto tehnoloģijas? Neviens nesaka to, ka gados vecāki skolotāji ir sliktāki. NEVIENS. Šis raksts ir par skolotājiem, kas attiecīgi ir agri daudz ko sasnieguši un joprojām ir ENTUZIASTISKI kaut ko darīt. Par ko Jūs vispār cilvēki cepjaties? Es ļoti ceru, ka jaunie skolotāji ir pārāk aizņemti, lai lasītu šos drausmīgos komentārus, kas ir tikai kaut kāda neizrunāta sāpe un nemaz neattiecas uz viņiem. Kāds sakars vispār visiem tiem uzbraucieniem. Ja raksts būtu par jaunu bankas darbinieku, kas ar prieku apkalpo katru klientu, visi arī sāktu zākāt, ka ar miljardo klientu entuziasms pazudīs un vispār tagad jau tikai smukā kostīmiņā iekāp un viss ies no rokas? Jūs domājat, ka jaunie skolotāji nopelna skolotāju respektu ar JAUNĪBU? Nē...ar darbu, ko iegulda. Un jā, varbūt nav vēl savu bērnu, bet vai tas ir kaut kas par ko nosodīt? Vai cilvēki vispār sevi dzird?

Naivi domāt, ka jaunie skolotāji UPURĒ sevi, savu privāto dzīvi un bērnu dēļ par grašiem vien strādā. Tādi skolotāji jau sevi neciena. Un, visticamāk, tie ir tie, kam jau pensijas gadi un vienkārši vairs nav nekur citur, kur strādāt un tad arī, iespējams, turpina grašus vien pelnīt. Taču pazīstot daudz šīs profesijas pārstāvju, sevi cienošs pedagogs bērniem nečīkst par naudas trūkumu, pat ja tāds ir kādreiz bijis. Tā vietā pelna ar savām zināšanām arī ārpus skolas. Tagad jau daudziem dusmas vārās un gribas teikt - nožēlojami, ka jādara vairāki darbi vienlaikus, lai izdzīvotu. Nu tāda ir realitāte šobrīd. Ja negribas visādos darbos iesaistīties, tad par skolotāju nevajag strādāt. Kā jau rakstā skolotāja Ilze saka - nauda jau atnāk pie tiem, kas mīl, ko dara. Ir pilns ar valodu kursiem, pulciņiem un skolām, ir pieejami tulkošanas darbi un dažādu pasākumu vadīšana. Sevi cienošo svešvalodu skolotāji nepelna nožēlojamus grašus, un Ilze, šķiet, noteikti ir viena no tām. Tāpēc žults pilnie latvieši, ja neprotiet konstruktīvi izteikt viedokli vai kritiku, tad sēdiet vien biksēs vai svārkos un turpiniet attīstību (ja paveiksies, tas varbūt pat notiks). Jāpriecājas par to, ka ir kāds, kas dara tiešos darba pienākumus un papildus arī kaut ko dod no sevis, no sirds. Vēlas iedvesmot un izpalīdzēt. Neba jau šī ir vienīgā profesija kur tā ir, nevajag uzreiz apvainoties. Vai tad tā uzreiz ir absolūti nesavtīga sevis ziedošana, kas jānomelno? Latviešiem laikam tikai melns un balts eksistē, visu galējībās iedalīt i ne vajag, i ne jēgas nekādas. Izplūdu garās un , iespējams, nevajadzīgās runās, taču sagribējās meiteni aizstāvēt pret, manuprāt, necienīgajiem un nepelnītajiem vārdiem.

Lai Dievs tev Ilzīt palīdz ! Un šim novēlējumam ir dubultsvars jo man ir meitiņa Ilzīte .

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/316371-iepirksanas_partop_piespiedu_striptiza Tas par skolotāju Ilzi 2006.

Nu ja skolotājiem būtu svarīga darba alga, nebūtu kas māca skolās. Varbūt viņai bagāts kavalieris vai tētis, ka var atļauties darīt to, kas patīk.

Vai patiešām Ilze būtu jānopel un jāapšauba viņas personība un patiesie nodomi bērnu izglitošanā? Šo skolotāju personīgi pazīstu - un nenoliedzami raksts atspoguļo viņas būtību un patiesumu. Jauns, radošs, labsirdīgs skolotājs, kurš mēģina bērniem iemācīt to, ko mājās kāds ir aizmirsis izdarīt!

Protams, čupa negatīvu komentāru no cilvēkiem, kam nav bijuši labi skolotāji un kuriem zudusi ticība cilvēcē :D es kā skolēns varu apgalvot - gan 20, gan 40 un pat 70 gadus veci skolotāji var ikdienu iedvesmot un viņus atcerās un godā vēl ilgi pēc skolas beigšanas. Tādi skolotāji ir 2. Ģimnāzijā. Laikam labākie no labākajiem.

lieliski!

dazam labam vinjas skolniekam bildee aifons. diezi vai saviem beerniem skolotaaja varees taadus atlauties. cienjaaa.

Iedvesmojoši var mācīt "meklēšanās laikā", kad nav ne savas ģimenes, ne bērnu, ne kādu īpašu interešu vaļasprieku, kad mamma vai paps var aizvest uz skolu un uzņemties rūpes, lai skolotāja atnāk pie uzklāta galda un visa gatava. Tad var. tā, ar ideālisma pieskaņu, cik viss ir rožaini. Līdzko gribēsies ģimeni, uzradīsies bērni (savi), kad mamma un paps paši būs nevarīgi, kopjami, bet aldziņa tikai ruks un ruks ar katru gadu, kad grumbas sāks veidoties un enerģija zust, bet līdz pensijai vēl 20-30 gadiņi, tad rozā brille sāks aptumšoties. Arī bērniņi uz veco skolotāju vairs neskatīsies kā uz apjūsmojamu un iekārojamu objektu, bet būs atkoduši visus plusus un mīnusus, vienaldzīgi un izaicinoši ņirgs acīs - ko tu vecā, gumbainā no mums gribi? Tev nav jaunākā telefona, jaunāko fišku nerubī, ja?

Klases priekšā gan nav gājis tik traki. Vien kāds no bērniem nav pateicis savu īsto vārdu. "Viņi visu laiku ķiķināja, un es zināju, ka kaut kas nav kārtībā, bet nezināju, kas. Tajā dienā man vēl nebija žurnāla. Tikai vakarā sapratu. Nākamajā dienā atnesu viņam šokolādi un teicu - malacis, izāzēji jauno skolotāju," atceras pedagoģe. ------------------------------------ Ja skolotājas 1.darba dienā 1 tik NECIENĪGI izturējies savu JAUNO skolotāju, nosaucot sevi SVEŠĀ vārdā, un par to skolotāja iedevusi šokolādi. Sorry! ja tā atbalstījusi NECIENĪGU skolēna rīcību! Tad iznāk, ka pārējie skolēni bijuši IDIOTI, kas AR CIEŅU izturējušies pret skolotāju???

Piedodiet, bet Jūsu apraksta pamatideja - jaunajai skolotājai rūp skolēni, attiecas uz noteikti lielāko daļu Latvijas pedagogu. Tas nav nekas ārkārtējs. Un, lūdzu, vairāk lasiet latviešu literatūru, lai nepiesārņotu presi ar rusicismiem - kā "Ilzei nebija ne pilītes nožēlas" vai "pa gaiteņiem staigāja kā skolniece."