Noteikts, ka no 1. aprīļa kompensējamo medikamentu receptēs ārstiem jāraksta nevis ražotāja izvēlētais nosaukums, bet gan zāļu vielas starptautiskais nepatentētais nosaukums. Kādi no tā būs ieguvumi un zaudējumi no pacientus pārstāvošas organizācijas viedokļa?
Tas nozīmē, ka cilvēki saņems zāles, kuru lielais nosaukums, kas rakstīts uz paciņām, var atšķirties no tā, ko ir saņēmuši iepriekš. Tiesa, arī līdz šim bija ieteikts ārstiem rakstīt lētāko medikamentu vai šo aktīvās vielas nosaukumu, lai aptieka varētu iedot tajā brīdī lētāko kompensējamo medikamentu.
Cilvēki ir pieraduši zāles atpazīt pēc ražotāja dotā nosaukuma, nevis aktīvās vielas nosaukuma.
Tas ir līdzīgi, kā būtu divas meitenes, teiksim, Liene un Ilze, – abas ir meitenes, abas viena vecuma, abas līdzīgas, bet katrai savs vārds. Tā arī šajā gadījumā var teikt, ka šīm zālēm praktiski nevajadzētu ne ar ko atšķirties, ja ir viena un tā pati aktīvā viela, kura atstāj to ārstniecisko efektu, kura dēļ medikaments izrakstīts.
Bet vecmāmiņa pieradusi pie zināmās ''Lienes'' un var neuzticēties svešajai ''Ilzei''.
Jā, ja vecmāmiņa mīl mazmeitiņu Anniņu, bet nemīl Lienīti vai kaimiņu meitenīti, tādā gadījumā, protams, šīs attiecības būs atšķirīgas. Tāpat ir ar ierasto tableti vai medikamentu.
Protams, jaunā kārtība ļaus ekonomēt līdzekļus. Ja konkrētais medikaments ir simtprocentīgi kompensējams, lietotājs varbūt to nejutīs, bet, ja pašam jāpiemaksā 25% vai 50% cenas, pacients var būt ieguvējs. Taču jāņem vērā, ka jaunā kārtība neattiecas uz visiem. Ir četri kompensējamo medikamentu saraksti – A, B, C un D. Tas, par ko runājam, neattiecas uz B sarakstu, kurā ir tikai oriģinālzāles, kurām nav aizvietotāja un kuru izrakstīšanā nekas nemainās. Tieši tāpat ir ar C sarakstu, kas attiecas uz stacionāriem, un D sarakstu, kas attiecas uz grūtniecēm un zīdainīšiem.
Tas, par ko runājam, ir A saraksts – tā dēvētie ģenēriskie jeb patentbrīvie medikamenti, par kuriem to izstrādātājam beigusies 20 gadu aizsardzības licence, un tagad tādu pašu aktīvo vielu, saņemot formulu, var ražot arī citi, kam ir atbilstoša sertifikācija vai atļauja ražot medikamentus. Protams, lai aktīvo vielu padarītu lietojamu tabletes vai citādā veidā, tai tiek pievienotas citas, cilvēkam nekaitīgas vielas, piemēram, krīts.
Visu interviju lasiet avīzes Diena pirmdienas, 2. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
paldies
Stulbeņi
Inborga