Latvijas valdība, neņemot vērā ne jomas ekspertus, ne Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas rīkojās tieši pretēji - paaugstināja akcīzes nodokli e-cigarešu šķidrumiem līdz pat 1100% un karsējamai tabakai par 113%. Tā rezultātā šie produkti Latvijā būs dārgākie starp visām Baltijas valstīm (attiecīgi par 40% un 60% ), bet parasto cigarešu akcīze - zemāka kā Igaunijā.
Kā norāda Bezdūmu nozares asociācija, saskaņā ar dažādām aplēsēm, līdz pat 80% visa Igaunijas e-šķidrumu tirgus veido kontrabandas vai pārrobežu tirdzniecības ceļā valstī nonākušie e-cigarešu šķidrumi. Savukārt Latvijā pēc vairāku ekspertu aplēsēm, bez akcīzes nodokļa tiek tirgoti vairāk nekā 60% šo produktu, kas tiek iegādāti gan internetā, gan iepludināti valstī kontrabandas ceļā.
"Igaunijas politiķi, atšķirībā no Latvijas lēmumu pieņēmējiem, ir mācījušies no savām kļūdām, sekojuši ekspertu ieteikumiem un pat vēl vairāk – legālā tirgus sakārtošanas vārdā akcīzes nodoklis e-cigarešu šķidrumiem uz laiku tiek atcelts vispār. Mums nav saprotama Latvijas akcīzes nodokļa politika, kas krasi paceļ akcīzes nodokli e-cigarešu šķidrumiem un bezdūmu tabakai, kas vienlaikus ir arī samazināta riska produkti. Pēc šāda Igaunijas soļa, tos Latvijas politiķus, kas cerēja uz papildu nodokļu ieņēmumiem no e-cigarešu šķidrumu akcīzes, sagaida pamatīga vilšanās. Skaidrs, ka tie patērētāji, kas šos produktus vēl pirka legālā tirgū šeit pat Latvijā, tagad tos iegādāsies nelegāli vai pārrobežu tirdzniecībā Igaunijā, kur tie būs ievērojami lētāki, vai pāries atpakaļ uz daudz kaitīgāko parasto cigarešu smēķēšanu, tādējādi iznīcinot bezdūmu produktu nozari. Bet varbūt tāds arī bija lēto cigarešu lobija mērķis?," retoriski vaicā Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Sproga.
Bezdūmu nozares asociācijas ieskatā Igaunijai, apturot akcīzes nodokļa iekasēšanu, šis solis ļaus pazemināt e-cigarešu šķidrumu cenu valstī un tādējādi piedāvāt patērētājiem kontrolētus un drošus produktus par zemāku cenu. Tas var kļūt par kārtējo Igaunijas veiksmes stāstu - gan samazinot nelegālo tirdzniecību un pārrobežu tirdzniecību, gan vienlaikus piedāvājot patērētājiem mazāk kaitīgas alternatīvas parastajām cigaretēm par konkurētspējīgāku cenu.
Kā liecina pieredze, 2018. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par e-cigarešu šķidrumiem bija 0,2 eiro par mililitru, kas bija augstāks, nekā Latvijā. Kad šāds akcīzes nodoklis stājās spēkā, Igaunijas e-cigarešu lietotāji sāka pirkt e-šķidrumus no Latvijas un Krievijas, kur cenas bija vairākas reizes zemākas. Turklāt sāka augt arī nelegāla un nekontrolēta e-cigarešu šķidrumu tirdzniecība, un šajā melnajā tirgū gan kā pārdevēji, gan kā pircēji nekontrolēti piedalījās arī nepilngadīgie.
Papildu iemesls e-cigarešu šķidrumu iegādei nelegālajā tirgū vai pārrobežu tirdzniecībā bija arī 2019. gada pieņemtais ierobežojums, kas Igaunijā aizliedza tirgot aromatizētos e-cigarešu šķidrumus, izņemot šķidrumus bez garšas vai ar tabakas aromātu. Tajā brīdī Igaunijas e-cigarešu lietotājiem Latvija bija vistuvākā valsts, kur viņi varēja iegādāties e-šķidrumus, kas atbilda viņu gaumei un Eiropas kvalitātes un drošības prasībām.
"Igaunijas piemēram ar pārmērīgu e-šķidrumu aplikšanu ar nodokli noteikti vajadzētu būt izglītojošai pieredzei arī citām valstīm. Ja laboratorijā pārbaudīti un legāli produkti ar nesamērīgu nodokļu politiku tiek padarīti par patērētājiem nepieejamiem to cenas dēļ, viņi meklē risinājumus nelegālajā tirgū, “ķīmiķo” kaut ko paši vai iegādājas tos kaimiņvalstīs. Arī atsakās no e-cigaretēm un atgriežas pie parasto cigarešu smēķēšanas, kā tas notika Igaunijā," norāda Sproga.
Latvijas nesaprotamais akcīzes nodokļa regulējums un attieksme pret bezdūmu produktiem diemžēl ir pretrunā ar ikvienu saprātīgu veselības politiku, kurai būtu jāveicina mazāk kaitīgu produktu pieejamība, uzskata Bezdūmu nozares asociācija.