Patlaban visvairāk studiju vietu ir sociālo zinību grupā – 26 720 (15% ir valsts finansētas), otrā lielākā ir veselības aprūpes jomā – 13 059 (52%), trešā ir inženierzinātņu – 12 362 (67%). Vairāk nekā puse no visām studiju vietām valsts finansētas ir humanitārajās zinātnēs (66%), dabazinātnēs (63%) un lauksaimniecībā (60%).
Inženierzinātņu grupā visvairāk studējošo ir arhitektūras un būvniecības programmās, tām seko mehānika un enerģētika, elektronika un automātika. Šī joma visplašāk pārstāvēta ir valsts augstskolās un koledžās (93%), lauvas tiesu sastāda Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – 7553 studējošo, tai seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar 1559 un Latvijas Jūrniecības akadēmija – ar 642 studējošajiem.
Patlaban kopumā ir 197 aktīvas programmu licences – puse no tām RTU, pārsvarā tiek piedāvātas koledžu vai bakalaura līmeņa programmas (114). No šai tematiskajai grupai atvēlētajiem 20 miljoniem eiro lielākā daļa tiek piešķirta RTU. Laipniece norādīja, ka maksas studiju vieta ne vienmēr sakrīt ar valsts atvēlēto summu. Piemēram, būvniecības bakalaura programmā maksa gadā ir 3000 eiro (budžeta vieta – 2780), arhitektūrā – 4000 (4935 eiro), automātika un datorika 2700 eiro (2780 eiro). Maģistra programmās lielākoties maksa tiek prasīta mazāka nekā valsts atvēlēta summa tai pašai vietai. Tas tiek darīts, ņemot vērā studējošo ierobežoto maksātspēju.
Lai pārietu uz pilnībā valsts finansētām studijām, atsakoties no maksas studentiem bakalaura līmenī, būtu vajadzīgs papildu 4,1 miljons eiro, bet, pieplusējot maģistrus, tie būtu vēl 210 000 eiro.
Laipniece pauda, ka šobrīd budžeta vietu pārdalīšana starp grupām nedotu vēlamo efektu. Piemēram, atstāt sociālās zinātnes vispār bez tām nebūtu pareizi. Kā risinājumu IZM saskata viedajā imigrācijā, kopīgās studiju programmās, kas ļautu piesaistīt labākos pasniedzējus un nedublēt programmas. Budžeta finansējums tiktu piešķirts tikai tām studiju programmām un virzieniem, kas akreditācijā novērtēti uz "izcili" un "labi", kamēr viduvēji un neapmierinoši novērtētās tiktu ļauts pabeigt esošajiem studentiem. Lai saņemtu valsts līdzekļus, tiktu izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram, studējošo un absolventu skaits, pamatstudijās uzņemto centralizēto eksāmenu rezultāti (jo labāki, jo mazāks atbirums), absolventu nodarbinātība kvalificētos darbos, ārvalstu mācībspēku īpatsvars (definējot kvalitāti) un studentu starptautiskā mobilitāte.
Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols, komentējot darba tirgus tendences šajā jomā, uzsvēra, ka situācija nav iepriecinoša. Pieprasījums tuvākajos gados varētu palielināties. Aprēķini rāda, ka papildus būtu nepieciešami vēl 5700 speciālistu. Diemžēl demogrāfijas tendences nav pozitīvas, un tieši tās "noēd darbaspēka piedāvājumu". Turklāt pusei inženierzinātnēs strādājošo vecums ir 50+, kas nozīmē, ka tuvākajos gados šie cilvēki aizies no darba tirgus, tāpēc pieprasījums pēc speciālistiem kļūs vēl akūtāks.
Viena no lielākajām problēmām, ko akcentēja vairākums komisijas sēdes dalībnieku – tikai 40% no tiem, kas sāk mācības, tās arī pabeidz. Laipniece uzsvēra, ka liels atbirums nav tikai Latvijas augstskolās, bet vērojams arī citviet pasaulē. Zināma cerība tiek likta uz vispārējās izglītības satura reformu, kas varētu palielināt vidusskolas beidzēju vēlmi studēt inženierzinātnes un dabaszinātnes, taču diez vai ir iespējams ievērojami kāpināt studējošo skaitu. Drīzāk vajadzētu vairāk strādāt pie tā, lai palielinātu beidzēju īpatsvaru.
Deputāts Arvils Ašeradens (JV) rosināja bezmaksas izglītību nodrošināt pirmām kārtām lielajās universitātēs – līdzīgi kā tas ir Igaunijā. Viņš uzskata, ka "mazāk ir labāk", proti, jāliek lielāks akcents uz motivētiem studentiem un neatražot neproduktivitāti, "citādi tā arī paliksim nabadzīgāko valstu divniekā kopā ar Bulgāriju". RTU rektors Leonīds Ribickis piebilda, ka augstskolas jau strādā šajā virzienā – šogad uzņemti tika tikai tie, kuriem matemātikā gala atzīme ir augstāka par četrām ballēm. Diemžēl zināšanas, lai mācītos augstskolas līmenī, lielai daļai ir nepietiekamas, tāpēc RTU ir spiesta visu pirmo semestri veltīt matemātikas apguvei vidusskolas līmenī. Arī LLU studiju prorektors Aigars Laizāns norādīja, ka augstskola par savu finansējumu rīko papildu konsultācijas dabazszinātņu priekšmetos.
Pie problēmām viņš minēja to, ka liela daļa studējošo sāk strādāt jau pirmajā vai otrajā kursā, jo stipendijas (tās saņem 15%) ir mazas. Šis un arī mācību satura sarežģītība ir viens no atbiruma iemesliem.
Inženieriem – studijas bez maksas?
Šobrīd no kopumā gandrīz 80 000 studiju vietu tikai 41% ir valsts finasētas. Visvairāk budžeta vietu ir inženierzinātņu tematiskajā grupā. Iespējams, ka tieši tā varētu kļūt viena no pirmajām pilnībā valsts apmaksātajām studiju jomām. IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece Saeimas Izglītības, kultūras un zinātņu komisijas sēdē atzina, ka bezmaksas augstākā izglītība ir nozares mērķis, taču "diez vai mums izdosies pāriet uz pilnībā finansētam studiju vietām vidējā termiņa budžetā, tāpēc jāizšķiras par prioritātēm".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.