Pašreizējā sistēmā pastāv liela nevienlīdzība - Latvijā ir gan pedagogi, kas strādā pusotru un lielāku slodzi (lielākoties pilsētas skolās), par to saņemot cienījamu atalgojumu, gan arī pedagogi, kas nespēj nodrošināt sev pilnu slodzi, un tādēļ to atalgojums ir neliels (galvenokārt lauku skolās).
Ministrijas mērķis reformas rezultātā ir panākt, ka pedagogi strādā vienu slodzi, kas, summējot visus pienākumus, nepārsniedz 40 stundas nedēļā, un par to saņem cilvēka cienīgu atalgojumu. Ministrija rūpēsies, lai atalgojuma minimālais slieksnis būtu 533 latu mēnesī. Jebkuru citu skaitļu minēšana patlaban ir tikai spekulācijas, jo reforma aizvien tiek izstrādāta.
Ministrija noliedz, ka atalgojumam pastāvētu 650 latu griesti. Šāda skaitļa minēšana ir spekulācija, kurai nav nekāda aprēķinos balstīta pamata. Ja skolas un pašvaldības varēs atļauties lielāku atalgojumu, valsts necentīsies to ierobežot.
Jau ziņots, ka IZM sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem Pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmas ietvaros šobrīd strādā pie jauna finanšu pārraudzības modeļa izveides, lai sakārtotu gan pedagogu darba samaksas sistēmu, gan arī ieviestu efektīvu pedagogu tālākizglītības un profesionālās pilnveides kārtību. Jaunā pedagogu atalgojuma sistēma nodrošinās vienlīdzīgu pieeju atalgojuma sadalē, ļaujot ikvienam skolotājam par vienādi paveiktu darbu saņemt līdzvērtīgu atalgojumu.
Izvērtējot pašlaik piemērojamo skolēnu - pedagogu skaita attiecību un programmu koeficientus finansējuma pārdalei, secināts, ka vairumā gadījumu koeficientu piemērošana ir mehānisms pedagogu atalgojuma palielināšanā, nevis efektīva izglītības procesa nodrošināšanai. Tāpēc šobrīd IZM izvērtē esošo koeficientu lietderību un strādā pie principiāli jaunas pieejas pedagogu darba samaksa ieviešanā - 40 stundu darba nedēļas, kas paredz nodrošināt samaksu par definētiem darba pienākumiem.
Samazinoties skolēnu skaitam, samazinās arī pedagoģisko likmju skaits, kas rada nepieciešamību pēc pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides atbilstoši izglītības iestādes vajadzībām. IZM ir sagatavojusi MK noteikumu projektu „Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai un profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību”, kas skolotājiem paredz plašākas iespējas pasniegt vairākus mācību priekšmetus gan pamatizglītībā, gan vispārējā vidējā izglītībā, ja tiek apgūta noteikta pedagogu profesionālās pilnveides programma. Ieviešot 40 stundu darba nedēļu, jaunā pieeja ļaus skolās ar mazāku skolēnu skaitu efektīvi izmantot esošos pedagogu resursus.
Jau 2012.gadā IZM ir panākusi papildu finansējuma piešķiršanu 2013.gada un turpmāko gadu budžeta bāzei, lai, sākot ar 2013.gada 1.septembri, nodrošinātu piemaksu arī tiem pedagogiem, kuri saņēmuši 3.kvalitātes pakāpi. Šobrīd par iegūto 4.kvalitātes pakāpi pedagogs saņem piemaksu vidēji 8% apmērā, savukārt 5.kvalitātes pakāpu ieguvušajiem pedagogiem piemaksa ir vidēji 10%.
No 2009.gada 1.septembra līdz 2012.gada 5.novembrim IZM kopīgi ar sadarbības partneriem Latvijas novados un pilsētās īstenoja Eiropas Sociālā fonda projektu „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. Projekta ietvaros veiktās pedagogu anketēšanas rezultāti liecina, ka lielākā daļa - 89 % - pedagogu atbalsta pedagogu darba samaksas diferenciāciju atbilstoši darba kvalitātei.