Veicot valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus ziemas periodā, a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) speciālisti aizvien konstatē, ka ziemas ir kļuvušas siltākas, kā dēļ arī ziemā palielinās ūdens daudzums, kas ilgstoši saglabājas ceļu, sevišķi grants ceļu, segumā. "Ūdens ir lielākais ceļu ienaidnieks, un rezultāts ir tāds, ka ziemas kļūst par ceļu uzturētāju lielāko izaicinājumu, tāpēc intensīvi tiek meklēti risinājumi, lai šo problēmu atrisinātu, īpaši attiecībā uz grants ceļiem," norāda LAU Ražošanas departmenta direktors Juris Millers.
Vietējie reģionālie ceļi visvairāk apdalīti
Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus – rudens plūdus, ilgstošās lietavas un arī siltu ziemu ar lielu mitrumu –, no uzturētāja puses tiek pievērsta pastiprināta uzmanība ūdens atvades sistēmu uzturēšanai – tiek tīrītas, remontētas un mainītas caurtekas, tīrīti un rakti grāvji un veikts daudz citu pasākumu, lai grants ceļus nodrošinātu normāli izbraucamus. Tas ir viens no primārajiem LAU uzdevumiem saistībā ar ikdienas autoceļu uzturēšanu, viņš akcentē, piebilstot, ka LAU meklē risinājumus, kā nākotnē uzlabot situāciju ar grants ceļiem esošā finansējuma ietvaros.
Tāpēc pastāvīgi tiek identificēti tie ceļa posmi, kuros ir nepieciešams primāri uzlabot pašreizējo ūdens atvades komunikāciju tehnisko stāvokli un kuros ar ikdienas uzturēšanas metodēm var uzlabot autoceļa tehnisko stāvokli. Visa šī informācija tiks apkopota un izanalizēta, lai pēc ziemas uzturēšanas sezonas beigām atbilstoši pieejamam finansējumam varētu uzsākt šos darbus, stāsta J.Millers.
Viņš uzsver – lai darbus veiktu uz ceļa posmiem, kas ceļu lietotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem reģionos ir nozīmīgākie, LAU darbu plānošanā noderīgs būs VAS Latvijas valsts ceļi sadarbībā ar SIA Jāņa sēta izstrādātais interaktīvais rīks, kas ļauj vērtēt ne tikai satiksmes intensitāti, bet arī sociālekonomiskos faktorus, tostarp skolu tīkla izvietojumu un sabiedriskā transporta maršrutus. Tas palīdzēs uzlabot situāciju uz svarīgākajiem grants autoceļiem gan īstermiņā, gan nodrošinās pozitīvu efektu arī ilgtermiņā. Par konkrētu iespējamo līdzekļu apjomu, ko būs iespējams novirzīt šo pasākumu veikšanai, šobrīd vēl ir pāragri runāt – tas būs atkarīgs no līdzekļu apjoma, kas LAU būs pieejams pēc ziemas uzturēšanas sezonas beigām, skaidro J.Millers, piebilstot, ka sniega neesamība slīdamības rašanos uz melnā seguma autoceļiem nenovērš, īpaši, ja gaisa temperatūra regulāri svārstās ap 0 grādiem. Tāpēc arī bezsniega ziemās LAU veic preventīvo kaisīšanu, mazinot apledojuma iestāšanās iespējamību.
Ūdens ir ceļu lielākais ienaidnieks – pat jaunu grants ceļa segumu ietekmēs ūdens kombinācija ar salu, atkusni un nesamērīgu transporta slodzi
"Laba ziņa un pozitīva tendence ir tā, ka pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas valdība lēmusi piešķirt papildu finansējumu vietējās nozīmes autoceļiem, līdz ar to finansējums šiem autoceļiem šogad būtiski pieaugs. Tiesa, lielākoties grants ceļu tehniskais stāvoklis nav apmierinošs, jo vietējās nozīmes autoceļi ilgus gadus bijuši apdalīti – ilgstoši nav veikta ceļu segumu atjaunošana un rekonstrukcija," norāda LAU pārstāvis
J. Millers akcentē, ka agrāk ziemas bija noturīgākas, nereti sals iestājās jau novembrī un turējās līdz pat martam, līdz ar to šādi laikapstākļi ceļam bija saudzīgāki nekā pašreizējās ziemas. "Ceļiniekiem pat ir teiciens par ceļu inženieri salu. Uz grants ceļiem aukstākās ziemās uzturētājiem vajadzēja noķert mirkli pirms sala, kad ceļu iespējams nogreiderēt. Pēc tam, sasalstot ceļa klātnei, varēja nodrošināt līdzenu braukšanu visas ziemas garumā un uz ceļiem nekrājās ūdens," pauž LAU pārstāvis.
Taču gadu gaitā ir pieaugusi gan satiksmes intensitāte kopumā, gan kravas transportlīdzekļu kravu svars un līdz ar to arī slodze uz grants ceļiem. Ja ziemas ir siltas un atkušņiem bagātas, kādas tās ir pēdējos gados, tad grants ceļu uzturēšana kļūst ļoti problemātiska. Ceļi pārmitrinās un to uzturēšana un caurbraucamība kļūst apgrūtināta. Intensīvi lietojot pārmitrinātus ceļus, veidojas gan bedres, gan dziļas rises, kas ziemā apgrūtina grants ceļu izmantošanu un uzturēšanu. Ūdens ir ceļu lielākais ienaidnieks – pat jaunu grants ceļa segumu ietekmēs ūdens kombinācija ar salu, atkusni un nesamērīgu transporta slodzi, rezumē J. Millers.
Tikai ziemu vainot nevar
"Ja skatās tādā lielākā termiņā – iepriekšējos 50 gadus un nākamos 50 gadus –, laikapstākļi nav labvēlīgi tam, lai zemes un grants ceļi saglabātos labā kvalitātē. Aizvien pieaug nokrišņu daudzums, turklāt ziemas ir kļuvušas siltākas un gaisa temperatūra svārstās ap 0 grādiem. Nenoliedzami, pēdējo 30 gadu laikā ziemas patiešām kļuvušas kopumā siltākas, tomēr to nevar viennozīmīgi uzskatīt par galveno grants ceļu stāvokļa pasliktināšanās iemeslu. Laikapstākļu nepastāvība bijusi raksturīga vienmēr, taču grants ceļu stāvoklis izteikti ir pasliktinājies tieši pēdējo gadu laikā. Līdz ar to ir jāvērtē arī citi šīs problēmas iemesli, taču tas jau ir ceļu nozares ekspertu kompetencē," akcentē Latvijas televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis.
"Patiesībā vēl samērā nesen – gan 2009., gan 2010., gan 2013. gadā Latvijā pieredzējām stabilas, noturīgas ziemas ar zemu gaisa temperatūru un noturīgu sniega segu. Arī pagājušajā ziemā vietām Vidzemē un Latgalē gaisa temperatūra nokritās pat līdz mīnus 30 grādiem. Analizējot laikapstākļus ilgākā laika posmā, ievērojam zināmu cikliskumu, kad pēc vairākām aukstām un sniegainām ziemām nākamās divas, trīs, nereti pat piecas ziemas pēc kārtas ir siltas un gandrīz bez sniega. Ļoti siltas ziemas Latvijā tika pieredzētas astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā – šķiet, tas visiem jau ir aizmirsies, ka toreiz kolhozi pat savā starpā teju februāra beigās sacentās, kurš pirmais iestādīs kartupeļus. Līdz ar to arī šajā ziemā nekādus īpašus siltuma rekordus neesam piedzīvojuši," norāda T. Bricis.
Šobrīd diezgan droši var prognozēt, ka nākotnē kopējais nokrišņu daudzums pieaugs, turklāt pieaugs arī dienu skaits ar intensīviem nokrišņiem visos gadalaikos.
Arī mērījumu vēsturiskie dati rāda, ka pēdējā gadsimta laikā vidējais nokrišņu daudzums Latvijā ir pieaudzis par 6–10% atkarībā no konkrētā reģiona. Latvijā vispār nokrišņu ziņā ir vērojamas lielas galējības – vai nu ir ļoti liels nokrišņu daudzums, vai arī ir izteikti sauss laiks. Vasarās lietus rada mazāku ietekmi uz ceļiem, jo ir lielāka iztvaikošana, taču pieaug dienu skaits ar intensīviem nokrišņiem un tie grants ceļos rada izskalojumus, norāda eksperts. Viņš piebilst: "Protams, tas, kas pērn vasarā notika Latgalē, kad ilgstošo lietavu dēļ daudzviet applūda un pat tika izskaloti atsevišķi gan grants, gan asfalta ceļu posmi, ir uzskatāms par stihijas sekām, kas tomēr Latvijai nav ierasta pastāvīga parādība."
Savukārt atgriežoties pie laikapstākļu ietekmes uz autoceļu stāvokli, manuprāt, siltākas ziemas vairāk problēmu rada arī asfaltētajiem ceļiem, jo regulāras atkušņa un sala maiņas dēļ ūdens siltajā laikā iekļūst ceļa seguma mikroplaisās un sasalstot plēš asfaltu.