septembra ir zināms atalgojums. Tas gan nenozīmē, ka šogad izglītības jomu negaida izaicinājumi, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Viens no šā gada jaunumiem - brīvpusdienas no valsts budžeta arī 3. klases skolēniem. Kā Dienai norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), šim mērķim šogad paredzētais finansējums ir 11 679 100 eiro. Līdz šim valsts apmaksātas brīvpusdienas saņēma 1. un 2. klases skolēni. Visā Latvijā gan situācija nav vienāda. Piemēram, Madonas novada skolās brīvpusdienas nodrošinātas visiem skolēniem līdz pat vidusskolas beigām. Demogrāfijas lietu padomē plānots izskatīt arī iespēju nodrošināt bezmaksas pusdienas visiem skolēniem līdz 9. klasei vai pat visās vidusskolas klasēs.
Otrs jaunums ir svešvalodas apguve jau no 1. klases. Uz šādu mērķi IZM gājusi jau vairākus gadus, nemitīgi jautājumu atliekot naudas trūkuma dēļ. Tas, kura no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām katrā konkrētajā skolā tiks mācīta, gan būs atkarīgs no vairākuma principa. Tas nozīmē - apgūstamā valoda tiks izvēlēta atbilstoši skolēnu vecāku vairākuma izvēlei. Savukārt otrās svešvalodas apguve, kā ierasts, sāksies 6. klasē.
Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī skolēnu drošībai. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča Dienai pastāstīja, ka dienests pirms izglītības iestādes reģistrācijas un programmu licences izsniegšanas pieprasīs būvvaldē atzinumu par ēkas un to telpu atbilstību drošības prasībām. Arī izskatot jebkādas sūdzības, vienlaikus tiks izvērtēta drošības noteikumu ievērošana izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos.
Demogrāfiskā situācija gan šobrīd mudina ministrijas pārstāvjus domāt par skolu tīkla sakārtošanu. Tas arī būs uzdevums, pie kura intensīvāk būs jāsāk strādāt šogad. Pagājušā mācību gada sākumā Latvijā darbojās 294 vispārējās un speciālās dienas izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits nepārsniedza 100 bērnu, rezultātā veidojot 36% no kopējā izglītības iestāžu skaita. Ministrija prognozē arī skolēnu skaita samazināšanos vidusskolas klasēs, jo, pieaugot profesionālo skolu prestižam, lielāka daļa skolēnu izvēlēsies vidusskolas posmā apgūt arī darba prasmes. Līdz ar to īpašs atbalsts plānots ģimnāziju stiprināšanai, bet vienlaikus varētu noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Tas nozīmē, ka dažās vietās tās atvērt vairs nevarēs. Sākumskolas gan IZM sola neaiztikt, jo tām jābūt iespējami tuvu skolēnu dzīvesvietai.
Pagaidām par skolu tīkla optimizāciju domā tieši pašvaldības, kuras arī vienīgās var lemt par skolu reorganizāciju. Lielas izmaiņas gan vēl nav notikušas - šogad slēgtas ir četras izglītības iestādes, savukārt reorganizētas 13 skolu. Ministrijā sākts arī darbs pie profesionālo skolu nodošanas pašvaldībām. Vēl 2013. gada 1. janvārī ministrijas padotībā bija 38 profesionālās izglītības iestādes, savukārt šobrīd - 34. Tomēr darbs turpinās, un ministrijas pārziņā varētu palikt apmēram 20 profesionālo skolu.
Visu rakstu un viedokļus par jaunumiem un darāmo šajā mācību gadā lasiet pirmdienas, 1.septembra, laikrakstā Diena!