Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku limits. Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti.
Tikmēr nedēļas laikā, kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības,
Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31.martam. Iepriekšējā medību sezonā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.
Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004.gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.
Vilku medīšana galvenokārt tiek veikta, lai plēsēju uzvedībā saglabātu piesardzību un izvairīšanos no cilvēkiem, kas savukārt ir būtiski, lai varētu aizsargāt mājlopus. Tomēr ar medīšanu vien nav iespējams nodrošināt mājdzīvnieku aizsardzību, līdz ar to dzīvnieku īpašniekiem ir jāizmanto arī kāds no plaši pārbaudītiem ganāmpulku aizsardzības paņēmieniem - pastāvīga gana klātbūtne, elektriskie žogi, karodziņi vai apmācīti suņi.
Kā norāda Valsts meža dienestā, Latvijā vilku blīvums lielāks ir valsts rietumu, ziemeļu un austrumu daļās, mazāk tie ir sastopami valsts centrālajā daļā.
Eiropas valstu mērogā vilks ir apdraudēts un tādēļ iekļauts aizsargājamo sugu sarakstos. Šo sugu aizsardzību nosaka Latvijā ratificētas starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības valstu likumdošana. Taču minētie starptautiskie dokumenti pieļauj ar vietējiem apstākļiem saistītas atkāpes no vispārējām prasībām, ja vien vietējo specifiku pamato ar regulāri ievāktiem datiem.