Diena jau rakstījusi, ka rindas uz plānveida pakalpojumiem dažādās ārstniecības iestādēs un pie dažāda profila speciālistiem ir ļoti atšķirīgas - no dažām dienām vai nedēļām līdz daudziem mēnešiem. No garām rindām nereti cieš arī mazie pacienti - lai arī bērnu ārstēšana pasludināta par prioritāti, kas bērniem ir bezmaksas, nereti tā var izvērsties maksas aprūpē ilgo rindu vai sliktās darba organizācijas dēļ. Proti - valsts piešķir ārstniecības iestādei kvotu, kas ir noteikta naudas summa - samaksa par ambulatorajiem pakalpojumiem, taču iestādei nauda pašai pēc saviem ieskatiem jāsadala mēnešiem un speciālistiem. Turklāt problēma ir tā, ka pacientiem nav pieejama aktuāla informācija par to, cik garas ir rindas pie tā paša profila speciālista dažādās iestādēs - jāzvana uz visām reģistratūrām pēc kārtas.
Par to, ka Latvijā jānosaka maksimālais rindas garums pie ambulatorajiem speciālistiem un uz izmeklējumiem, VM runāja jau pērnā gada rudenī. Tāda prakse ir, piemēram, Igaunijā, kur noteikts, ka pacientam jānokļūst pie speciālista ne vēlāk par pusotru mēnesi. Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) Dienai saka: «Vispirms svarīgi ir noteikt prioritārās diagnozes. Pārējie pacienti tad gaida rindā uz konsultāciju vai, ja nevēlas gaidīt, iet pie ārsta par maksu.» Jautāta, vai jau zināms iespējamais maksimālo rindu garums pie speciālista, veselības ministre norāda, ka ļoti labi būtu, ja pacienti prioritāri būtu jāpieņem vēlākais sešu vai astoņu nedēļu laikā, taču tas vēl ir diskutējams. Tiekoties ar valsts galvenajiem speciālistiem dažādos medicīnas profilos, ministrijā apspriests vēl arī cits risinājums - rindas uz plānveida pakalpojumiem varētu atslogot, ja papildinātu lielo slimnīcu uzņemšanas nodaļas ar diennakts dežūrārstiem speciālistiem, kas varētu pieņemt plānveida pacientus, kuriem nepieciešams steidzami tikt pie ārsta. «Tas noņemtu spriedzi, jo pacients tiek uzreiz apskatīts. Un viņus varētu noņemt no rindas,» saka I. Circene.
Pērnā gada nogalē VM arī uzdeva Nacionālajam veselības dienestam (NVD) izstrādāt priekšlikumus, lai varētu noteikt maksimālo rindu garumu. Kā Dienai stāsta NVD pārstāve Laura Lapiņa, ir ierosinājums izstrādāt detalizētākus kritērijus pacientu iekļaušanai gaidīšanas rindās - noteikt vienotus gaidīšanas rindas veidošanas principus un plānveida pakalpojumu saņemšanas prioritātes atkarībā no pacientu veselības stāvokļa un iespējamajiem ieguvumiem. NVD arī secinājis, ka normatīvajos aktos būtu jāparedz precīzāka kārtība, kādā pacientam, vēršoties ārstniecības iestādē, jāsniedz ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi. «Atzīmi par steidzamības pakāpi varētu iekļaut nosūtījumā uz konsultāciju vai izmeklējumu,» stāsta L. Lapiņa.