Lai gan visas dienas garumā izskanēja daudz interesantu ideju un priekšlikumu, tomēr galvenā sajūta, kas radās pasākuma noslēgumā, – vismaz šobrīd ir ļoti niecīgas cerības, ka situācija jau tuvākajos gados varētu kardināli mainīties pozitīvā virzienā. Pat neskatoties uz satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) apņemšanos cīnīties par ceļu nozares sakārtošanu, kā arī konferencē izskanējušo ļoti nopietno trauksmes signālu, ka jau 2020. gadā Latvija vairs nesaņems Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu autoceļu nozarei, kas līdzšinējos gados veidoja teju 40 procentu no kopējā ikgadējā finansējuma apjoma, kurš ticis atmests autoceļu uzturēšanai un būvniecībai.
Lai pietiekamā apjomā uzturētu valsts autoceļus un nodrošinātu kvalitatīvus braukšanas apstākļus pa tiem, tostarp īstenojot autoceļu plānveida atjaunošanu un rekonstrukciju, ik gadu tam ir nepieciešami vismaz ap 700 miljonu eiro. Tajā pašā laikā reāli pieejamais finansējums kopš 2009. gada, ieskaitot arī ES fondu līdzfinansējumu, ir vidēji ap 200 miljonu eiro gadā. Izņēmums ir šis gads, kad kopējais autoceļiem pieejamais naudas apjoms pietuvosies gandrīz 300 miljoniem eiro, akcentēja LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, kurš arī uzsvēra faktu, ka autovadītāju maksājumi ar automašīnām saistītos dažādos nodokļos un nodevās ik gadu palielinās, tajā pašā laikā autoceļiem atvēlētās kopējās summas apjoms no budžeta faktiski samazinās.
Augulis norādīja, ka autoceļu lietotāji akcīzes nodoklī par degvielu gadā samaksā ap 550 miljonu eiro. "Ja visa šī nauda tiktu izmantota tieši autoceļu uzturēšanai, kopā ar līdzšinējo ES ikgadējo līdzfinansējumu pieejamās naudas apjoms būtu pietiekams, lai īstenotu nepieciešamos darbus," viņš pauda. Ministrs atzina, ka autoceļu uzturēšanas un remontu problēma nav risināta gadu desmitiem, turklāt situāciju pasliktināja arī savulaik pieņemtais lēmums slēgt autoceļu fondu, tādējādi likvidējot vienīgo instrumentu, ar kuru tiešā veidā tika nodrošināta vismaz daļas nepieciešamā finansējuma novirzīšana nozarei.
Savukārt, pēc Langes aplēsēm, ja ik gadu autoceļu uzturēšanai un remontiem tiktu atvēlēti minētie 700 miljoni eiro, tas ļautu desmit gadu laikā panākt, ka Latvijā vairs nebūtu ļoti sliktu vai sliktu autoceļu, tomēr pašreizējās prognozes liek secināt, ka šāds finansējums tuvākajos gados nav sagaidāms.
Savukārt ES pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks gan akcentēja, ka finansējuma trūkums autoceļiem nav tikai Latvijas īpatnība – tikpat bēdīga situācija esot arī citās ES valstīs. Viņš pauda, ka, pēc ekspertu aplēsēm, kopējā autoceļu finansējuma nepieciešamība visā ES tuvākajos gados būs ap 700 miljardu eiro, tāpēc šī ir viena no ES prioritātēm, kam tiek meklēts risinājums visas ES ietvaros.
Pēc Kužnieka paustā, atšķirībā no dažām citām nozarēm autoceļus lieto ikviens valsts iedzīvotājs, tāpēc te arī nav iespējams izvēlēties citu risinājuma alternatīvu, lai varētu pārvietoties. "Ir jāvienojas valstiskā līmenī, kurp dosies Latvija autoceļu jomā," norādīja ES pārstāvniecības vadītājs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 26.aprīļa, numurā!
Es pateikšu finansējuma avotu!
johans
Anekdote