Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Jutās gluži kā nokļuvusi kosmosā

Vecā angārā Garupē, kur pirms pusotra gada vēl pat elektrības nebija, pamazām tiek iekārtots plašs stallis, un tajā mīt jau trīspadsmit zirgu. Viņu vidū arī Latvijā unikālās profesijas zirgu masieres Zanes Apiņas un viņas drauga Reiņa astoņpadsmit gadu vecais Valdo. Intervijas laikā staltais seniors uzņemas gan fotomodeļa, gan pacienta lomu.

Zane demonstrē masāžas paņēmienus, Valdo stiepj kaklu un lūpas, viņa acis kļūst glāžainas, un izskatās, ka, baudot glāstošās kustības, dūkainis teju aizmigs. Zane Apiņa: "Ārzemēs zirgu masieris ir ierasta un zirdzinieku vidū populāra profesija, bet Latvijā šajā jomā pirms trim gadiem jutos gluži kā nokļuvusi kosmosā."Zirgiem patīk rutīna

Laiku laikos latviešiem zirgs bija zemnieku sētas lepnums, radība, kurai dvēseli piesiet. Šķietami trauslā Zane Apiņa ar skaistajām acīm un fifīgi uz galvas sapīto bizi jau no bērnības ir kopā ar zirgiem: "Kaut dzīvoju Berģos, sevi uzskatu par pilsētnieci. Ar zirgiem bija saistīta mana mamma, tātad saprotams - arī es."

Zane pabeidza LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti. No otrā kursa viņa jau strādāja jātnieku klubā Erceni par zirgkopēju. Reiz Zane sporta klubā ieraudzīja zirgu, ar kuru vajadzēja padarboties: "Pameklēju internetā masāžas paņēmienus, pastrādāju ar zirdziņu, skatos - paliek labāk. Tā viss sākās."

Latvijā par zirga masāžu tolaik neviens neko nezināja. Zane apguva cilvēku masiera profesiju un strādāja šajā jomā. Taču nemiers urdīja, un Zane devās uz Lielbritāniju, kur ieguva zirgu masieres sertifikātu, vēl mācījās Polijā, kur tolaik strādāja zirgu rehabilitoloģe no Zviedrijas Lī Hollena: "Mācījos arī pie viņas. Zirgu masāža sāka attīstīties tikai pagājušā gadsimta 80. gados, bet jau kļuvusi populāra daudzās Eiropas valstīs."

Pastāv visai būtiska atšķirība, masējot cilvēkus un zirgus. "Es izbaudu darbu ar zirgiem un ātri atrodu ar tiem kopīgu valodu. Zirgs ir jūtīgāks - ja stiprāk uzspiedīsi uz trigerpunktu - īpaši sāpīgu mezgliņu savilktajā muskulī, tas notrinkšķēs, un zirgs uzreiz būs staļļa otrā galā!"

Masiere dienas lielāko daļu pavada stallī vai izbraukumos pie klientiem. Zirgiem ļoti patīkot rutīna: "Zirgs ir pieraduma dzīvnieks, viņi labi zina savu pulksteni, un dzīvnieka ritmā labāk nejaukties. Piemēram, zirgs bozīsies, ja gribēšu ar viņu darboties, kad lopiņam paredzēta ēdienreize. Rumakiem patīk justies komfortabli. Nereti, aizvests uz masāžu stallī, prom no bara, zirgs jūtas slikti. Tad masēju viņu pļavas malā, kur zirgs redz biedrus. Pēc masāžas zirgam vēlams izstaigāties un izjust, ka viņš jūtas daudz labāk."

Zirgs ir īsts dabasbērns, vai viņam bieži nepieciešama masiera palīdzība? Zane sirsnīgi skaidro: "Neatkarīgi no tā, vai tas ir hobija vai sporta zirgs, ritot ikdienas dzīvei pie cilvēka, viņam tiek papildus nodarbināta muskulatūra. Ķermenī neizbēgami rodas lielāks vai mazāks saspringums. Gadās arī - vienam inventārs neder, citam segli nav piemēroti, jātnieks nav pietiekams profesionālis, jāskatās arī, cik bieži zirgs tiek pļavā, kāda ir viņa barība. Nereti zirgi paši vainīgi - skrien, paslīd un nevar tikt augšā. Masāža novērš sasprindzinājumu, palīdz tikt galā ar nogurumu, uzlabo kustību kvalitāti, kalpo kā līdzeklis traumu samazināšanai.

Lai kurss būtu efektīvs, svarīgi izmasēt visu ķermeni. Cilvēkam pateiksi - atslābini roku, vajag kārtīgi izmasēt. Zirgam tā nepateiksi, viņš nesaprot. Ja zirgs atslābinās grūtāk, masāžai būs nepieciešams vairāk laika. Zirgiem ļoti patīk, kad masē pakausi, muguru, sānus, citiem patīk pastiept kājas - masāžas laikā viņi bieži kļūst miegaini. Nekādas burvestības nedaru, bet labi izmasēts zirgs pēc veiktā kursa nereti skrien kā pavasara cālītis."

Ievēroju, ka Zanes rokām ir skaists manikīrs. Viņa pasmaida: "Manikīru taisu reizi desmit dienās. Nevaru nekoptām rokām iet pie zirga."

Nav nekādi pūkainīši

Vai četrkājainie pacienti labprāt ļaujas masiera rokām? "Zirgi mani informē par sāpīgajām zonām atraujoties, mēģinot kost, atglaužot ausis, sperot vai atgaiņājoties. Ja zirgs grib iespert, viņš nomērķē un dod triecienu ar pirmo reizi. Tur nav variantu. Man arī ticis kārtīgs spēriens ar pakaļkāju pa plecu, bet es vēl pati mājās aizbraucu. Taču tā bija manas pašas kļūda, es adekvāti neizvērtēju situāciju. Arī kodiens zirgam ir labs. Kad ganībās cits citam ar zobiem ieķeras skaustā vai ar pakaļkājām trāpa ribās - tās ir nejaukas situācijas. Zirgi nav nekādi pūkainie dzīvnieciņi. Barā viņi cits citu diezgan labi atštaukā. Ja barā palaiž nepazīstamu zirgu, tas vakarā var pārnākt mājās kā Šveices siers."

Vai zirgs tiks vesels ar vienu masāžas reizi? "Cilvēkam un zirgam principā viss darbojas vienādi. Citam pietiek ar vienu reizi. Ja problēma nav liela, nākamajā dienā jau vērojams uzlabojums. Gadās, īpašnieks zvana nākamajā dienā pēc masāžas - zirgs atkal klibs, bet pēc pāris dienām - pavisam cita aina. Tas kā cilvēkam - ilgāku laiku nevingrojis, viņš notrenējas sporta zālē, un nākamajā dienā sāp viss ķermenis. Taču pārsvarā jāmasē regulāri, bet uzturošā režīmā - vienu reizi mēnesī. Ja zirgs jau ir pensijā un tikai pļavā zāli ēd, nav jēgas masēt viņu katru mēnesi. Tad tikai reizi pusgadā paskatos, kas notiek ar muskuļiem. Vēl man ļoti svarīga ir sadarbība ar zirga saimnieku vai treneri, viņu uzticība manām rokām, kā arī atbilstoša vingrinājumu programma."

Zane vada arī Demo programmas: "Ikviens zirga saimnieks var apgūt un izmantot dažus vienkāršus paņēmienus, lai pēc treniņiem palīdzētu zirgam atbrīvoties un liktu četrkājainajam draugam justies labāk! Nodarbībās es iemācu šos paņēmienus un sniedzu padomus."

Atrast savu vietu

Zane Apiņa zirgus masē jau trīs gadus un priecājas, ka interese par šo terapijas veidu strauji aug. Viņa dodas pie zirgiem visā Latvijā, bet "vislabāk man patīk strādāt Burtnieku zirgaudzētavā. Tas ir pagodinoši, audzētavā ir laba aura, brīnišķīga atmosfēra, tur ļoti rūpējas par zirgiem".

Zane neslēpj prieku: "Zirgs ir manas ģimenes loceklis. Sestdienās ceļos, paēdu brokastis un braucu pie zirgiem. Manā dzīvē viss savijas. Kad iepazinos ar Reini, viņam bija astoņus gadus vecs zirgs Gvidons. Valdo jau iegādājāmies abi kopā. Zirgs ir dārgs vaļasprieks, it īpaši, ja nepieciešama veterinārārsta palīdzība. Es pie katra sīkuma dakteri nesaucu, pati pamasēju, palīdzu. Reinis taisa zirglietas, es viņam palīdzu kārtot administratīvās lietas, savukārt viņš mani kādreiz aizšoferē pie klientiem.

Agrāk piedalījos sacensībās, bet pēc rakstura neesmu sportiste cīnītāja. Ja kaut kas nesanāk, paceļu rokas un eju nost no laukuma. Uz mačiem gan smuki saģērbjos un braucu skatīties, kā strādā klientu zirgi. Brīvdienās labprāt satieku draugus, aizeju uz teātri. Esmu laimīga, jo veiksmīgi atradu savu vietu dzīvē."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas