Pēc ekonomikas ministra skaidrotā, viņš ir atbildīgs par valsts līdzekļu izlietojumu un viņu satrauc situācija, kad airBaltic vērtīgākie aktīvi tiek nodoti ārzonu īpašumā. Kā piemēru Kampars minēja zīmolu pārdošanu. Pretēji solītajam, aviokompānija tos joprojām nav atguvusi.Kā norādīja Kampars, pašreizējā aviokompānijas vadība nesniedz datus lielākajam akcionāram, bet vadītājs Bertolts Fliks jau ilgu laiku neatrodas Latvijā.Pēc ekonomikas ministra domām, viss liecina, ka airBaltic vadība darbojas savās, nevis kompānijas interesēs.Tai pašā laikā, pēc Kampara teiktā, problēmas vēl nav tik lielas, lai tās nevarētu atrisināt, tāpēc viņš izšķīries par tām runāt publiski.Turklāt, kā norādīja ekonomikas ministrs, airBaltic uz viņa pārmetumiem nav spējusi atbildēt pēc būtības, tā vietā izvēloties taktiku teikt "pats muļķis".Kampars atturīgi komentēja iespēju pārdot valstij piederošās airBaltic akcijas, norādot, ka šis jautājums būtu jāanalizē ekspertiem.
Intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" Kampars kritiskus vārdus veltīja Augulim, liekot noprast, ka nolēmis publiski runāt par situāciju "airBaltic", jo atbildīgais ministrs nesteidzas risināt problēmas. Piemēram, jau pirms mēneša satiksmes ministram bija jāiesniedz valdībā audits par situāciju aviokompānijā, taču tas joprojām neesot izdarīts.
"Valsts nevar investēt tukšā mucā," sacīja Kampars, uzsverot, ka valdībai vistuvākajā laikā jādod iespēja iepazīties ar auditu par situāciju "airBaltic", kā arī kompānijas nākotnes vīziju.
Kampars arī domā, ka viņa paziņojums neietekmēs "airBaltic" akciju cenu un iespējamos valsts ienākumus, ja tā izšķirtos pārdot sev piederošās kapitāldaļas. Aviokompānijai neesot nodarīts kaitējums, tieši otrādi - sabiedrība un klienti guvuši pārliecību, ka valsts neatstās novārtā "airBaltic" un kompānija turpinās darbu.
Kā ziņots, valstij, paturot daļas airBaltic, nekavējoties būtu jāiegulda vismaz 90 miljoni latu, kas nepieciešami uzņēmuma pastāvēšanai, liecina telekompānijas TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā nonākušais Auguļa ziņojums valdībai par situāciju airBaltic. 90 miljoni latu būtu nepieciešami nekavējoties, savukārt vēl viens miljards ASV dolāru jeb aptuveni 450 miljoni latu - ilgtermiņā. Gadījumā, ja valsts savas akcijas airBaltic pārdotu, būtu iespējams iegūt finanšu līdzekļus un nodrošināt kvalitatīvus aviopārvadājumus.
Jau vēstīts, ka Kampars piektdien "Rietumu radio" apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju. Ministrs pieļauj, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma "izpumpētu naudas līdzekļus".