Savu atbalstu Jansona atkārtotai ievēlēšanai paudusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (NA). Vienotībai ir alternatīvs piedāvājums. Opozīcijas partijas nav izvirzījušas savus kandidātus un pagaidām nav skaidri pateikušas, kuru no kandidātiem gatavas atbalstīt.
Kad Diena sazvana Bērziņu-Ruķeri, viņa brīdina, ka pēdējās dienās viņas telefons mēdz izlādēties jau pusdienlaikā - liela ir mediju un arī paziņu interese. Viņa jau iepriekš ziņu aģentūrām paudusi pārsteigumu, ka pretendentu nav vairāk, taču, balstoties nu jau savā pieredzē, atzīst, ka droši vien daudzi nav gatavi nonākt uzmanības lokā.
Bērziņa-Ruķere pagājušā gada nogalē aizgāja no darba Valsts policijā, kur ieņēma Starptautisko lietu nodaļas vecākā speciālista amatu. Viņas darba pieredzē ir gan darba grupas vadīšana Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē, gan projekta Uz sabiedrību vērsts policijas darbs Latvijā vadīšana. Bērziņa-Ruķere ir pabeigusi Latvijas Policijas akadēmiju un ieguvusi maģistra grādu Raula Vallenberga Cilvēktiesību un humanitāro tiesību institūtā Zviedrijā. Šobrīd viņa pasniedz lekcijas cilvēktiesību jomā Rīgas Stradiņa universitātē. "Man ir ārzemēs iegūta pieredze cilvēktiesību jomā, liela projektu vadības pieredze, kā arī multidisciplināras sadarbības pieredze," viņa uzskaita.
Pašreizējā Eiropas politiskās situācijas kontekstā aktuāls ir jautājums par cilvēku drošību plašākā izpratnē, un arī tas prasīs tiesībsarga nostāju. Tāpat Bērziņa-Ruķere uzskata, ka jāuzlabo iedzīvotāju informēšana, pieļaujot tiesībsarga mājaslapas saturu veidot arī krievu un angļu valodā. Tāpat tiesībsarga rūpju lokā, visticamāk, varētu nonākt tiesībsargājošo iestāžu darbinieku veiktie pārkāpumi. Atsākoties diskusijai par mācību valodas proporciju mazākumtautību skolās, tajā noteikti nāksies iesaistīties arī tiesībsargam. Bērziņas-Ruķeres viedoklis šajā jautājumā sakrīt ar Satversmes tiesas spriedumu - jānodrošina mazākumtautību jauniešu integrācija, vienlaikus netraucējot saglabāt mazākumtautību kultūras unikalitāti. Tāpat tiesībsarga kandidāti satrauc lielais bērnu bezvalstnieku skaits, tādu bērnu šobrīd Latvijā ir aptuveni 6500.
Amata kandidāte gan saprot, ka tiesībsarga redzeslokā ir tik daudz jomu, ka visas sakārtot nav reāli. Tāpēc viņa savu prioritāšu trijnieku formulē lakoniski - cilvēktiesības, cilvēku drošība un laba pārvaldība.
Pašlaik gan ir pagrūti saprast, ar cik deputātu atbalstu kurš kandidāts var rēķināties.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 11.februāra, avīzē Diena!