Ministrs uzskata, ka šāda kārtība varētu atsvaidzināt un piešķirt dinamismu skolu dzīvei, jo, ilgi strādājot vienā vietā, direktoriem iestājas rutīna, kas traucē, skolas attīstībā.
Ministrs uzsvēra, ka tas, kā šī iecere tiks īstenota dzīvē, tiks ierakstīts valdības rīcības plānā tuvāko divarpus mēnešu laikā, taču pirms tam Ķīlis plāno plašas diskusijas, tajās iesaistot visas ieinteresētās puses - skolu direktorus, pedagogus, pašvaldību vadītājus un vecākus. Ķīlis norādīja, ka skolu direktoru iecelšana uz noteiktu laiku ir cieši saistīta ar priekšlikumu mainīt skolu finansēšanas kārtību, ieviešot valsts galvojumus jeb vaučerus, kas nozīmē, ka skolās palielināsies vecāku loma. "Ir svarīgi, lai šai iecerei būtu visu iesaistīto pušu atbalsts un nebūtu pareizi to uzspiest," teica Ķīlis.
Ministrs stāstīja, ka kaimiņvalstīs jau pirms vairākiem gadiem ir izstrādāta sistēma direktoru iecelšanai uz noteiktu laiku. Piemēram, apvienība Eiropas skolas ir izstrādājusi detalizētu skolu direktoru atlases kārtību, prasības un procedūras direktoriem un viņu vietniekiem, un jau kopš 2009.gada šī sistēma ir pārbaudīta un darbojas.
"Mums vajadzēs to izvērtēt, ņemt vērā šo valstu kļūdas un piemērot Latvijas situācijai. Pieejas ir vairākās. Piemēram, viens no Eiropas skolu piedāvātajiem nosacījumiem paredz, ka direktors strādā vienā skolā deviņus gadus un pēc šī termiņa, ja viņš to vēlas, piesakās konkursā direktora amatam kādā citā skolā. Sistēma "Eiropas skolās" ietilpstošajām izglītības iestādēm ir centralizēta - visas skolas ievieto savus pieprasījumus pēc direktoriem un izvērtē visus pretendentus, kas pieteikušies, un izvēlas labāko. Savukārt ir valstis, kur to autonomi dara skolas valdes. Sistēma ir izstrādāta, tādēļ velosipēds no jauna nav jāizgudro," stāstīja Ķīlis.
Ministrs skaidroja, ka šajās sistēmās skolas direktors tiek vērtēts galvenokārt no iestādes menedžmenta aspekta, proti, vai viņš spēj finansiāli prātīgi rīkoties, vai ir prasmīgs kolektīva vadītājs un spēj saliedēt savus darbiniekus kopējam mērķim.
Viņš uzskata, ka skolas direktora amatu varētu ieņemt profesionāls vadītājs, kuram nav pedagoģiskās izglītības, lai gan tā varētu būt priekšrocība, bet ne obligāts nosacījums, jo skola tomēr ir diezgan specifiska iestāde. Tajā pat laikā obligāta prasība pēc pedagoģiskās izglītības nepamatoti ierobežo to pretendentu loku, kas varētu būt labi vadītāji.
Runājot par to, vai arī ļoti profesionāliem direktoriem, kuri skolas veiksmīgi vada vairākus gadu desmitus, būs jāiekļaujas šajā sistēmā, ministrs norādīja, ka nebūtu pareizi izdarīt izņēmumus. "Ir svarīgi atcerēties, ka izglītības sistēmā galvenais ir bērns un viņa vajadzības, nevis direktors. Turklāt direktors varēs pretendēt uz direktora amatu kādā citā skolā pēc savas izvēles," sacīja Ķīlis.
Ministrs plāno, ka šīs ieceres ieviešanai būs nepieciešams ilgāks laiks un, visticamāk, tuvākā pusgada laikā tas nenotiks.