Ministrs par šo varbūtību jau informējis Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V). Otrdien, 20.novembrī, šis jautājums ar premjeru tikšot apspriests detalizētāk, tajā skaitā, par to, ko darīt ar augstkolu programmu vērtējumu un kā pret to attiekties. "Jā, tas ir smags zaudējums budžetam, bet mums ir svarīgi, lai lēmumi par augstskolām būtu izdarīti uz maksimāli kvalitatīva un nevainojama pamata," sacīja Ķīlis, piebilstot, ka šis projekts nav nevainojams.
Pēc Ķīļa teiktā, projektā līdz pat 25% gadījumu ārvalstu ekspertu anketas dažādām programmām aizpildītas līdzīgi vai identiski, kas nav iespējams vai iespējams ar ļoti mazu varbūtību. Tāpat secināts, ka ārzemju eksperti aizbraukuši, neizpildot vai daļēji aizpildot anketas, proti, daļa anketas aizpildītas pēc viņu aizbraukšanas. Tāpat daļa anketas aizpildītas vēl pirms radīta datu bāze, kurās anketu datus ievadīt, un dati ievadītī ne tā kā aizpildītajās anketās. "Tas mums liek domāt, ka dati, ko mēs pilnīgā pārliecībā, uzticoties autoratītvai organizācijai - AIP, izmanotojām, varētu nebūt kvalitatīvi. Arī lielākā daļa kritikas pārsvarā ir par datiem," skaidroja Ķīlis.
Ķīlis noliedza, ka nekvalitatīvi dati varētu būt saistīti ar izglītības un zinātnes ministrijas spiedienu uz projekta veicējiem to pabeigt līdz šīs vasaras beigām, lai gan projekta termiņš bijis nākamā gada pavasaris. "Visi eksperti ir beiguši savu darbu, līdz ar to visām anketām jābūt aizpildītām. Nevar būt tā, ka ekspertu komisija beigusi darbu un anketas vēl nav aizpildītas," norādīja Ķīlis, piebilstot, ka eksperti darbu beiguši jau pavasarī. "Ja vēl [dati] kvalitātīvi būtu jāapstrādā, tad vēl būtu skaidrs, bet kvanitatīvajiem datiem bija jābūt gataviem pilnībā," sacīja Ķīlis.
IZM plāno piesaistīt respektablu auditorfirmu, kas pārbaudīs projekta kvalitāti un izvērtēs rezultātu iegūšanas, ievadīšanas un apstrādes procesu. Tāpat tikšot aicināti talkā analītiķi, kas vērtēšot "pašu datu iespējas", proti, ko no tiem varot secināt. Tāpat būšot jāveic pārbaude IZM, kā veikta projekta pārraudzība visā tā garumā.
Ķīlis arī uzsvēra, ka līdz tam, kad tiks noskaidrots, kas īsti ir noticis, esot jānoliek malā projekta rezultāti, tajā skaitā, arī IZM analīze. Tāpat esot jāorganizē sarunas ar augstākās izglītības iestādēm par kvalitāti, pamatojoties uz tiem materiāliem, kas esot vairāk vai mazāk ticams. "Vajadzēja būt vairāk latvietim, neticīgākam," sacīja Ķīlis, norādot, ka viņš nevar uzņemties atbildību par projekta uzraudzību laikā, kad viņš nebija ministrs. "Man ir jāuzņemas atbildība noskaidrot patiesību, kāda tā ir - cēlonību un atbildīgo," uzsvēra Ķīlis.
Kā ziņots, Ķīlis šonedēļ paziņoja, ka AIP varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Ministris uzskata, ka līdz ar to pārmetumi, kas adresēti viņam par kļūdām IZM veiktajā alternatīvajā studiju programmu izvērtējumā, ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram.
Savukārt Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu. "Pilnīgi skaidrs, ka pati AIP nevienu anketu pati nav labojusi vai aizpildījusi, nevienu novērtējumu nav rakstījusi vai kādus vārdus kāda eksperta veidotajā novērtējumā mainījusi. Tie ir pilnīgi meli," sarunā ar aģentūru LETA sacīja Vētra. Vētra uzsvēra, ka par AIP izvērtējuma rezultātiem uzņemas pilnu atbildību, jo tas ir sagatavots atbilstoši metodikai un eksperti to ir parakstījuši.