Laika skaitīšana kļūs vienkāršāka
Latvijas Televīzijas programmu daļas direktore un šobrīd arī prokūriste Rita Ruduša gan visupirms piezīmē, ka LTV cenšoties nedomāt tādās kategorijās kā paužu aizpildīšana. "Tas, ka nav komercreklāmu, nozīmē, ka mēs varam izplest spārnus un varam darboties daudz elastīgāk," viņa saka. Piemēram, LTV tad varēšot brīvāk rīkoties ar dažādām formātiem, raidījuma hronometrāžām. Patlaban pamatā esot tikai trīs opcijas – 13, 26 un 52 minūtes gari formāti, lai varētu iekļauties noteiktā rāmi, ņemot vērā arī atļauto reklāmas minūšu apjomu. Sākumā tā varbūt šķiet vien tāda televīzijas darbinieku problēma, taču šādi noteikumi ierobežo arī LTV iespējas iepirkt cita garuma raidījumus un filmas. Ruduša stāsta, ka Eiropā, piemēram, šobrīd gana populāri ir seriāli, kur vienas sērijas garums ir 45 minūtes.
"Savukārt, vietās, kur bija reklāmas, varētu dzīvot tādi mazie raidījumiņi. Kaut kas tāds, kam ir relatīvi īss ražošanas cikls," paskaidro Ruduša. Viņa pieļauj, ka tie, kuri pazīstami ar citu Eiropas valstu sabiedriskajiem medijiem, līdzīga tipa saturu būs jau pamanījuši – 3 līdz 6 minūšu gari raidījumi par, tā teikt, mūžīgajām tēmām. "Šādus raidījumus skatītāji redzēs vairāk. Mēs arī mērķtiecīgi strādājam, lai tādus pasūtītu uz nākamā gada sākumu. Ja cilvēki uztraucas, ka tagad blīvā slānī viens raidījums sekos otram un nevarēs pat tēju aiziet uzvārīt, tad jānomierina – tēju uzvārīt varēs! Pašreklāmas nepazudīs, un būs arī īsāki formāti, kas neprasa tādu fokusētu skatīšanos," nākotni iezīmē LTV programmu direktore.
Sponsorēšana vēl neskaidra
Gan LTV, gan Latvijas Radio daļu satura līdz šim iegūst arī maiņas darījumos. Līdz ar jauno kārtību tādi vairs nebūs iespējami. Tātad – visas izmaksas būs jāsedz pašiem medijiem. Ruduša uzskaita, ka šādu raidījumu vidū ir tādi skatītājiem pazīstami produkti kā Tas notika šeit, TE, Ķepa uz sirds, Sirmā kulta ēdieni. Skatītājam būtu jābūt ieguvējam, jo šo raidījumu gadījumā nebūs vairs norādes par sponsoriem, nebraukās, piemēram, i-robots, nebūs citu produktu izvietošana. "Tātad tad būs tīrs, netraucēts piedzīvojums," secina Ruduša. LTV gan arī turpmāk būs jāatbalsta neatkarīgo producentu ražotais saturs, ko paredz arī likums, taču tas tad būs pilnībā jāfinansē par nodokļu maksātāju naudu. Papildu finansējumam no valsts tad nu būtu jāsedz arī šie iepriekš bartera darījumu rezultātā tapušie raidījumi.
Neskaidra vēl ir situācija, kas notiks ar tā saucamajiem lielajiem pasākumiem – tādiem kā Dziesmu svētki vai Olimpiskās spēles. Tradicionāli tam vienmēr tiek meklēti ģenerālsponsori. Ko tas nozīmētu LTV un LR? Ruduša, atbildot uz šo jautājumu, norāda, ka vispirms gribētu sagaidīt, kāds tad izskatīsies likumprojekts trešajā lasījumā. "Citur Eiropā ir izņēmumi. Arī Latvijas likumā ir paredzēts izņēmums, kas attiecas uz kultūras pasākumiem. Taču es negribu skriet pa priekšu likumam," saka LTV pārstāve. Taču arī mazāki pasākumi, piemēram, liela daļa sporta notikumu, līdz šim tikuši organizēti ar sponsoru atbalstu. LTV būšot jāpārdomā sporta pasākumu iepirkšanas politika, taču viennozīmīgi tas nozīmēs, ka vajadzēs vairāk līdzekļu sporta pasākumu translēšanai.
Ne vairs tikai ētera minūtes
Vērtējot, kā lūkoties uz pārmaiņām kopumā, Ruduša uzsver, ka iziešana no reklāmas tirgus būs liela iespēja sabiedriskajiem medijiem. "Patiesībā jau tas lēmums bija pirms 20 gadiem jāpieņem, bet labi, ka tas ir noticis vismaz tagad. Skaidrs, ka spēcīgi sabiedriskie mediji, kas ir adekvāti finansēti, ir visu mūsu interesēs," ir pārliecināta LTV pārstāve. Vēl viņa arī akcentē, ka aprēķini par to, kādai tad būtu jābūt kompensācijai par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, nav "no gaisa pagrābti cipari". Viss esot rūpīgi aprēķināts, tos arī auditējusi starptautiska auditoru kompānija. (Iepriekš jau izskanējis, ka tam būtu nepieciešami vēl 8,3 miljoni eiro.)
"Par iziešanu no reklāmas tirgus runā, lielākoties, lineārās kategorijās, ka ir kanāli, kuros ir reklāmas," novērojusi Ruduša. "Mēs neesam vairs tikai lineārā televīzija. Neviens jauns projekts netop tikai kā raidījums. Tas ir izplatīts veids, kā runāt – ja jums pazūd reklāmas, tātad jums attiecīgais raidapjoms ir jāaizpilda ar saturu. Bet tas nav tik vienkārši – mēs strādājam arī digitāli. Ir daudz satura, piemēram, 16+, kas vispār neparādās lineārajā apraidē."
Koncertus pirks paši
Arī Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša sabiedrisko mediju iziešanā no reklāmas tirgus saredz iespējas medija attīstībā, kam līdz šim allaž pietrūcis līdzekļu. Taču tieši radio kontekstā pēdējā laikā daudz runāts par to, ka, piemēram, daļu LR 3 Klasikas satura translēšanas tiesību medijs iegūst maiņas darījumos. Piemēram, lai translētu kādu īpašu koncertu, Klasika kļūst par informatīvo atbalstītāju un izvieto reklāmu.
"Es neskatu tur problēmas. Ja tiek saņemta kompensācija, tad Klasika turpinās saviem klausītājiem piedāvāt tik pat dažādu saturu," saka Tukiša, vienlaikus gan atzīstot, ka šādi maiņas darījumi saistīti ne vien ar koncertu, bet arī radio fondu ierakstiem kopumā, tostarp, piemēram, nošu īres tiesībām. "Es gribētu teikt, ka Klasikas gadījumā tie noteikti ir ap 20 – 30 % no satura," vērtē LR valdes locekle.
Viņa arī uzsver, ka izmaiņas saturā var pamanīt jau šogad, jo jau saņemta daļa no tam paredzētajiem līdzekļiem. Palielinājies, piemēram, analītisko un pētniecisko raidījumu daudzums.
Mazākās pārmaiņas skars Radio 5, kurš arī līdz šim nav iesaistījies reklāmas tirgū. Savukārt, LR 1, LR 2 un LR 4 būšot jāstrādā pie jauna satura ražošanas.
Vairāk analītikas un izglītojoša satura
Tukiša arī uzsver, ka nākamgad akcents tikšot likts un informatīvi analītiskajiem un izglītojoši zinātniskajiem raidījumiem. "Jebkurā gadījumā nākamā gada saturu noteiks sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas, kuras šobrīd mums vēl nav zināmas. Kopā tās ir apmēram 500 orģinālsatura stundas, kas papildus ienāks radio ēterā," norāda sabiedriskā radio valdes locekle. Risinājumi, kā tad tas izskatīsies dzīvē un ēterā, būšot dažādi. Daļa no raidījumiem varētu kļūt nedaudz garāki, taču, pārplānojot ētera izkārtojumu, atbrīvosies laiks arī jauniem raidījumiem.
Latvijas Radio aizvien dzirdami arī raidījumi, kas tapuši sadarbībā ar kādu citu organizāciju. Tukiša uzskaita, ka šobrīd atsevišķas satura vienības vēl līdzfinansējot Izglītības ministrija un Ārlietu ministrija. Bijusi sadarbība ar Latvijas banku un arī Daugavpils domi Muzikālās bankas projektā. Tukiša gan akcentē, ka te runa nav par sponsorētu saturu, bet gan raidījumu līdzfinansēšanu, un, piemēram, tāda projekta kā Muzikālā banka organizēšanā būtu grūti iztikt bez otras puses atbalsta – nepieciešamas telpas kā koncertam, tā dalībniekiem, jārisini vēl citi ar infrastruktūru saistīti jautājumi.
"Šobrīd ļoti fundamentāli svarīgi abiem sabiedriskajiem medijiem ir saņemt šo kompensāciju pilnā apmērā. Tas nav stāsts tikai par jauna satura ražošanu un darbu sabiedrības interesēs, bet jau arī tālāk par sabiedriskā medija attīstību," uzsver Tukiša un turpina, ka šī nauda tikšot ieguldīta arī investīcijās un attīstībā. "Ir vajadzīgs šis finansējums, lai mēs varētu arī attīstīties un tad piedāvāt sabiedrībai labāku un kvalitatīvāku saturu. Un skatīties multimediju virzienā. Mums ir jābūt arī tajā vidē, kur auditorija to ir gatava patērēt."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Kāpēc man tas jāzina saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji. Projekta redaktore Lauma Spridzāne.