Lai gan mūziķi ir neapmierināti ne tikai ar mazo ietilpību, bet arī darba apstākļiem Lielajā ģildē, citas, piemērotākas vietas klasiskās mūzikas koncertu rīkošanai galvaspilsētā nav, piektdien vēsta laikraksts Diena.Nu jautājums par koncertzāles izbūvi atkal aktualizēts. Kultūras ministrija (KM) ir izvirzījusi trīs koncertzāles projekta alternatīvas, kuras drīzumā izvērtēs valdībā, - pirms vairākiem gadiem plaši apspriesto koncertzāles būvniecību uz AB dambja, Kongresu nama pārbūvi sadarbībā ar Rīgas domi un projekta īstenošanu ar privāto partneri kādā no Rīgas degradētajām teritorijām ar nodomu iedzīvināt arī to.No trim alternatīvām KM publisko un privāto partnerību uzskata par visreālistiskāko un ātrāk īstenojamo. Ministrija pieļauj divus iespējamos partnerības modeļus. Viena iespēja būtu piesaistīt privāto partneri un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu pilsētas revitalizācijai 20 miljonu apmērā, otra - pēc tam koncertzāli izpirkt 12 gadu laikā. Ja izvēle valdībā krīt par labu kādai no šīm iespējām, privātā partnera izvēlei būtu jārīko atklāts konkurss. Iniciatīvu publiskajā telpā šobrīd visaktīvāk izrāda būvuzņēmums SIA Merks, kas Skanstes apkaimē piedāvā veidot lielu centru ar koncertzāli, konferenču centru un viesnīcu.
Lai gan Skanstes ielas projekts atbilst KM izvirzītajām prasībām, neviens no Dienas aptaujātajiem mūziķiem un ekspertiem to par ideālu neuzskata. Dzintaru koncertzāles tehniskais direktors attīstības jautājumos Deniss Piļkēvičs stāsta, ka viņš detalizēti interesējies par KM piedāvātajām alternatīvām un, viņaprāt, Kongresu nams ir piemērotākā vietu, jo "Rīga ir monocentriska pilsēta un būtu muļķīgi pa pilsētu izkaisīt ļoti būtiskas kultūras būves". Koncertzālei Kronvalda parkā turpat blakus būtu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā opera un balets un Latvijas Nacionālais teātris. Skanstes reģions turpretim vairāk iezīmējas kā vieta darījumiem, ne kultūrai. Turklāt tas ir tālu no centra un pašlaik ir grūti sasniedzams ar sabiedrisko transportu, uzskata Piļkēvičs. Jau drīz plānots gan izbūvēt jaunu tramvaja līniju, kas Skanstes apkaimi savienos ar pilsētas centru, un Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags uzsver, ka laikā, kad koncertzāle būtu gatava, arī tramvaja līnija jau tiktu pabeigta. Tomēr idejas pretinieki uztraucas, ka arī ar tramvaja līniju vien nepietiks, ja uz konferenci un koncertu vienlaikus dosies liels skaits cilvēku, tāpēc tomēr labāka vieta būtu Kronvalda parks.
Vairākums Dienas aptaujāto mākslinieku par labāko variantu tomēr uzskata seno arhitektu biroja Sīlis, Zābers un Kļava ideju par koncertzāles būvniecību uz AB dambja. Tā būtu pilsētas centra un citu nozīmīgu kultūras ēku tuvumā, un zāle plānota, domājot tieši par akustisko koncertzāli un orķestra vajadzībām.
Taču projekta prognozētās izmaksas sasniedz 89,9 miljonus eiro. Turklāt projektēšana, būvniecība un apsaimniekošana jānodrošina valstij no budžeta vai aizņemtiem līdzekļiem. "Koncertzāles projekta īstenošana publiskās-privātās partnerības ietvaros ir vienīgais veids, kā nodrošināt projekta īstenošanu tuvākajā laikā bez valsts vai pašvaldības budžeta izmantošanas. Valsts pašreizējā makroekonomiskajā situācijā tas ir būtiski," savu atbalstu citam variantam argumentē KM.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 30.septembra, numurā!
